Obama: Krievijas nepieņemama rīcība Ukrainā novedīs pie tās izolācijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

ASV un Eiropas Savienībai ir vienotā nostāja – Krievijai ir jāmazina situācijas eskalāciju Ukrainā un jāsajūt, ka tai būs jāsamaksā par tālāku nepieņemamu rīcību Ukrainā, trešdien pēc ASV un ES līderu tikšanās paziņoja ASV prezidents Baraks Obama. 

Obama uzsvēra, ka Eiropa ir ASV tuvākais partneris, un pasaules drošība ir lielāka, jo ASV un Eiropai ir vienotās pozīcijas. Savukārt, ja Krievija uzskata, ka ASV un ES nespēs vienoties par atbalstu Ukrainai un pretestību Krievijas rīcībai, anektējot Krimu, tad Maskava ir nopietni pārrēķinājusies, pauda prezidents.

Viņš uzsvēra – ja Krievija turpinās nepieņemamu rīcību un situācijas eskalēšanu Krimā, tā tiks izolēta un sankcijas pret tās ekonomiku pieņemsies spēkā. Tai pat laikā Obama norādīja, ka vēl ir iespēja risināt Ukrainas situāciju diplomātiskā ceļā.

„Krievija pašlaik stāv viena. Krievija bija viena, kad tā centās aizstāvēt savu rīcību ANO Drošības padomē. 28 Eiropas Savienības dalībvalstis un 28  NATO dalībvalstis ir vienotas, visas lielā septītnieka valstis ir vērsušas sankcijas pret Krieviju, un G7 jūnijā tiksies šeit, Briselē bez Krievijas. Ja kādi cilvēki Krievijas varas ešelonos iedomājās, ka pasaulei būs vienalga par to, ko viņi izdarīja Ukrainā, vai ka viņi var iedzīt ķīli starp ASV un Eiropu, tad viņi ir skaidri pārrēķinājušies,” pauda Obama.

Baraks Obama: Krievija ir viena
00:00 / 00:38
Lejuplādēt

Arī Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs atzina, ka notikumi Ukrainā pierāda, cik svarīga ir NATO bloka vienotība, un tagad ES un ASV ir kopīga stirpa un koordinēta pozīcija – „mēs atbalstam Ukrainu un tās tautu”.

Arī van Rompejs uzsvēra, ka ES un ASV gatavas intensificēt sankcijas, kuru mērķis ir panākt Ukrainas krīzes risinājumu sarunu ceļā. Tāpat ES atbalsta Gruziju un Moldovu un parakstīs ar tām asociācijas līgumu. Viņš arī norādīja, ka sankcijas nav sods, bet pamudinājums meklēt diplomātisko risinājumu, sankcijas nav pašmērķis.

Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu arī uzsvēra, ka Obamas vizīte Briselē apliecina, cik stipras ir ES un ASV attiecības, un ka Krievijas nepieņamāmajai rīcībai Krimā būs stingras konsekvences.  

Obama arī atzina, ka iespējamās tālākas sankcijas pret Krieviju ietekmēs visu globālo ekonomiku, un arī Eiropu, taču arī Krievijai ES ir svarīgs ekonomiskais partneris, tāpēc tā arī izjutīs šīs sankcijas. Viņš arī norādīja, ka Eiropai būs jādiversificē enerģētikas piegādes, lai mazinātu atkarību no Krievijas.  ASV jau tagad atļāva eksportēt vairāk dabasgāzes,  tiesa, tas nonāk atklātā tirgū, nevis konkrēti ES valstīs.

Baraks Obama: Par enerģētiku
00:00 / 00:26
Lejuplādēt

Tāpat ASV un ES turpina sarunas par tirdzniecības līgumu, un, lai gan vienošanos nevarēs panākt dienas laikā, Ukrainas krīze parādīja, ka ir jāvirzās uz labāku ES un ASV ekonomisko sadarbību, ko apspriedīs arī G7 valstu samitā.   

Obama arī pauda satraukumu par dažu NATO dalībvalstu nepietiekamu finansējumu aizsardzības jomai, uzsverot, ka situācija Ukrainā  atgādina, ka „mums jābūt gataviem maksāt” par tehniku, personālu, mācībām.  Viņš norādīja, ka visām NATO dalībvalstīm jābūt iesaistītām šajā procesā, un tad arī dalībvalstīm būs lielāka paļāvība NATO spēkam. 

Vizīti Beļģijā, kurā Baraks Obama pirmo reizi oficiāli apmeklē Eiropas Savienības galvenās institūcijas, ASV prezidents sāka, pieminot kritušos Pirmā pasaules kara laikā.

“Mēs pavadījām pāris mirkļu klusumā starp mūžīgās atdusas vietām, kur guldīti gandrīz pirms gadsimta kritušie jaunie cilvēki. Ir neiespējami nejust aizkustinājumu par viņu nesto milzīgo upuri, lai mēs šodien šeit varētu stāvēt,” sacīja Obama.

Vizītes Laikā Briselē ASV prezidents ar augstākajām Eiropas Savienības amatpersonām arī pārrunāja brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu starp abām pusēm, par ko pērn tika sāktas oficiālas sarunas.  

Iespējams, Obama  centīsies kliedēt bažas par sabiedroto izspiegošanu, kas radās pēc Edvarda Snovdena nopludinātās ASV Nacionālās drošības aģentūras informācijas. Taču kā preses konferences laikā uzsvēra Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs, Eiropas Savienības  un ASV attiecības joprojām ir ciešas un draudzīgas. Abas puses apņēmušās strādāt kopā, lai stātos visiem pašlaik mestajiem izaicinājumiem. Viens no pašlaik aktuālākajiem jautājumiem šajā kontekstā ir Eiropas Savienības enerģētiskā atkarība no Krievijas, kuras risināšanā, vajadzības gadījumā eksportējot ASV gāzi, Savienoto Valstu prezidents Briselē solījis palīdzēt risināt.

Jau ziņots, ka G7 valstis ir gatavas pastiprināt sankcijas pret Krieviju, ja tā turpinās Ukrainas situācijas saasināšanos, un ir vienojušās izslēgt Krieviju no gaidāmā pasaules ietekmīgāko valstu samita. Par to valstu līderi vienojušies ārkārtas sanāksmē Hāgā, ko sasaucis ASV prezidents Baraks Obama. Krievija uz G7 ieceri reaģējusi sakot, ka tā nav liela traģēdija.

Krievija faktiski okupējusi Ukrainai piederošo pussalu. 16.martā Krimā notika referendums, kurā iedzīvotāji nobalsojuši par pievienošanos Krievijai, šonedēļ Ukraina nolēma izvest savu armiju no Krimas. Ne Ukraina, ne starptautiskā sabiedrība neatzīst Krievijas tiesības uz Krimu, taču Krievijas bruņotie spēku netraucēti pārņēmuši pussalas svarīgus stratēģiskus objektus, un Maskava nepiekāpīgi virzās uz Krimas uzņemšanu Krievijas Federācijā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti