Savā sestajā ikgadējā uzrunā Kongresam par stāvokli valstī ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka Savienoto Valstu ekonomika ir spēcīga un „krīzes ēna ir garām”.
Šī replika nepalika nepamanīta Eiropā, kuras izaugsmei vairs neiztikt bez papildus stimulēšanas pasākumiem. Bijušais Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts ierakstā tviterī norādījis, ka krīzes ēna ASV, iespējams, ir garām, un tas ir labi, taču praktiski ne par vienu citu valsti to pateikt nevar.
Obama uzsvēra, ka tagad bezdarba līmenis ir zemāks nekā pirms finanšu krīzes, un, pievēršoties sociālajām lietām, paziņoja, ka tagad veselības apdrošināšana ir vairāk cilvēkiem nekā jebkad iepriekš.
„Šajā jaunajā gadsimtā esam aizvadījuši 15 gadus. 15 gadus, kas uzausa ar terorismu pie mūsu krastiem; kuros izvērtās divi gari un dārgi kari; kas piedzīvoja niknu recesiju, kas pārņēma mūsu valsti un pasauli. Daudziem tie ir bijuši un joprojām ir grūti laiki. Bet šovakar mēs pāršķiram lappusi. Šovakar, pēc izrāviena gada Amerikai, mūsu ekonomika aug un rada jaunas darbavietas straujākajā tempā kopš 1999.gada,” sacīja Obama.
Lielu daļu uzrunas Obama veltīja, kā viņš pats to nosauca, „vidusšķiras ekonomikai”. Proti, viņš paziņoja, ka ASV ir jāveicina vidusšķirai labvēlīga ekonomika, kas palielinātu ienākumus un dotu iespējas visiem, nevis tikai dažiem.
Piemēram, aizvadītajā nedēļas nogalē Demokrātu partijas kontrolētais Baltais nams solīja palielināt kapitāla pieauguma nodokli bagātākajiem pelnītājiem. Vairāki vadoši politiķi no Republikāņu partijas, kurai tagad ir vairākums abās Kongresa palātās, šādus plānus nosodīja. Obama savā uzrunā pauda optimismu, ka viņam izdosies sastrādāties ar republikāņu kontrolēto Kongresu. Tomēr gaidāms, ka daudzos jautājumos vienprātību neizdosies panākt, piemēram, runājot par Obamas veselības sistēmas un imigrācijas politiku, ko republikāņi asi kritizējuši.
Savukārt Obama jau draudējis uzlikt veto vairākiem republikāņu virzītiem likumprojektiem Kongresā.
Vārdu „veto” viņš pieminēja arī savā vakarvakara uzrunā. Piemēram, runājot par Irānu, Obama pauda pārliecību, ka ar Teherānu diplomātijas ceļā ir iespējams vienoties par tās pretrunīgi vērtēto kodolprogrammu. Un viņš brīdināja, ka noraidīs un uzliks veto jebkādam likumprojektam par jaunām sankcijām pret Irānu.
Obama pieskārās arī ASV politikas maiņai pret Kubu, paziņojot, ka sankciju mīkstināšana pret tās komunistu režīmu dod iespēju „izbeigt neuzticēšanās mantojumu mūsu (rietumu) puslodē”. Šodien Havanā sākas vēsturiskas divu dienu sarunas, lai apspriestu abu valstu attiecību normalizēšanu. Kubā ieradusies augstākā līmeņa ASV delegācija pēdējās desmitgadēs.
Runājot par ārpolitiku, Obama norādīja, ka saglabā tiesības rīkoties vienpusēji, lai „iznīcinātu teroristus". Viņš pauda, ka Irākā un Sīrijā ASV vadītajai koalīcijai, kurā ietilpst arī arābu valstis, izdodas apturēt džihādistu grupējuma „Islāma valsts” izplešanos, bet atzina, ka šīs teroristu grupas iznīcināšana prasīs laiku un koncentrēšanos.
Tikmēr ASV iesaistīšanos krīzē Ukrainā viņš nodēvēja par piemēru „Amerikāņu diplomātijas spēkam”. Runājot par rietumvalstu ieviestajām sankcijām pret Krieviju, Obama pieminēja, ka sākotnēji daži uzskatījuši, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina „agresija ir meistarīga stratēģisko spēju un spēka demonstrācija”. Tomēr viņš piebilda, ka „šodien Amerika stāv spēcīga un vienota ar saviem sabiedrotajiem, kamēr Krievija ir izolēta un tās ekonomika ir skrandās".
„Mēs atbalstām principu, ka lielākas valstis nevar iebiedēt mazākās - pretojoties Krievijas agresijai, atbalstot Ukrainas demokrātiju un iedrošinot mūsu sabiedrotos NATO,” sacīja ASV prezidents.
„Mēs darījām smagu darbu, kopā ar mūsu sabiedrotajiem ieviešot sankcijas. Kāds pieļāva, ka Putina kunga agresija bija prasmīga stratēģijas un spēka demonstrācija. Nu, šodien, tā ir Amerika kas ir stipra un vienota ar saviem sabiedrotajiem. Tikmēr Krievija ir izolēta, un tās ekonomika ir satriekta pīšļos,” norādīja Obama.
ASV prezidenta izteikumi neatstāja vienaldzīgu Krieviju. Vēlāk preses konferencē Maskavā ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacīja, ka amerikāņi vēlas dominēt pasaulē, taču tas ir novecojis kurss, kuru viņiem laika gaitā nāksies mainīt.
„Prezidenta Obamas uzstāšanās parāda, ka viņu filozofijas centrā ir tikai viens – mēs esam numur viens un visiem pārējiem tas ir jāatzīst. Tas nav mūsdienīgi un neatbilst pašreizējām reālijām. Parāda to, ka Savienotās Valstis vēlas dominēt pasaulē. Manuprāt, tas pāries,” sacīja Lavrovs.
Eksperti vērtē, ka, ņemot vērā notikumu attīstību starptautiskajā arēnā un arī demokrātu sakāvi kongresa starpvēlēšanās novembrī, Obamas uzruna demonstrējusi pārlieku pašpārliecību vai pat ignoranci, ņemot vērā, ka ārpolitiku viņš bija atstājis pašplūsmā, bet iekšpolitiskās attiecības ar republikāņiem kļūst arvien saspīlētākas.
