ASV Senāta ārlietu komitejas lēmums atbalstīt prezidenta Baraka Obamas ierosinātos triecienus pa Sīrijas objektiem ļauj uzsākt plašākas Senāta debates par šo jautājumu. Rezolūciju, kas atļauj 60 līdz 90 dienu ilgu operāciju, neiesaistot sauszemes spēkus, atbalstījuši 10, bet pret to bijuši septiņi senatori.
Komitejas priekšsēdētājs Roberts Menendess paudis pārliecību, ka šāds Ārlietu komitejas lēmums kļūs par labu pamatu nākamajā nedēļā gaidāmajam pozitīvam balsojumam arī visā senātā. Nākamnedēļ rezolūcijas projektu sāks izskatīt arī ASV Kongresa pārstāvju palāta.
Pieaugot ASV kongresmeņu atbalstam Baraka Obamas iniciatīvai, pats ASV prezidents turpina meklēt vēl vairāk sabiedroto arī citur pasaulē. Un viena no iespējām ir šodien un rīt Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā gaidāmais pasaules ekonomiski attīstītāko valstu vadītāju samits. Oficiāli Sīrijas tematika G 20 līderu samita dienaskārtībā nav iekļauta, taču līderi noteikti šo jautājumu apspriedīs sanāksmes kuluāros. Trešdien, viesojoties Stokholmā, Obama jau paziņoja, ka Sīrijai tika novilkta sarkanā līnija, un pasaule tagad nedrīkst klusēt par ķīmisko ieroču izmantošanu.
Sagaidāms, ka G20 tikšanās laikā Obama tiksies gan ar vienu no saviem atbalstītājiem - Francijas prezidentu Fransuā Olāndu, gan ar Ķīnas un Japānas līderiem. Ķīna gan atšķirībā no amerikāņiem joprojām tic krīzes politiskam risinājumam. Ierodoties Sanktpēterburgā, Ķīnas finanšu ministra vietnieks Žu Guanjao brīdinājis, ka nepārdomāts uzbrukums varētu atstāt negatīvu ietekmi uz visas pasaules ekonomiku.
Bet tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins, ar kuru Obama varētu tikties tikai neformālās sarunās, atkārtoti uzsvēris, ka uzbrukums Sīrijai bez ANO Drošības Padomes atbalsta būtu uzskatāms par agresiju. Arī pati Apvienoto Nāciju organizācija vēlas Sanktpēterburgas samitu izmantot tam, lai aicinātu sarīkot Sīrijai veltītu miera konferenci. Tiek ziņots, ka uz Krieviju dodas ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis lahdars Brahimi, kurš varētu palīdzēt ANO ģenerālsekretāram Banam Kimūnam mazināt valstu domstarpības par nepieciešamību sarīkot Ženēvas konferenci.
Kā norāda britu raidsabiedrība BBC, G20 līderu sanāksmes iznākums būs atkarīgs no tā, kādu pozīciju - Obamas vai Putina - atbalstīs pārējie sanāksmes dalībnieki. Iespējams, ka sarunu iznākumu var ietekmēt arī nesenā informācija par ASV specdienestu aktivitātēm dažādās pasaules valstīs.
Sagaidāms, ka Sīrijas tematika būs uzmanības centrā arī piektdien gaidāmajā ES līderu tikšanās laikā Viļņā. Kā zināms, Eiropas valstu atbalsts ASV ierosinājumiem uzbrukt Sīrijai ir ļoti atšķirīgs. ASV var rēķināties tikai ar Francijas atbalstu, jo arī Lielbritānija pēc parlamenta noraidošā balsojuma tagad šī jautājuma izskatīšanā atrodas nedaudz malā. Tādas valstis kā Austrija, Īrija, Nīderlande un vairākas Skandidnāvijas valstis pret militāru triecienu izturas atturīgi, Belģija aicina izvērtēt iespējamās uzbrukuma sekas. Vairums Eiropas politiķu tomēr norāda uz nepieciešamību risināt jautājumu caur Apvienoto Nāciju Organizāciju, izmantojot visus politiskos resursus.
