Baltais nams paziņoja, ka saruna notika pēc Krievijas pieprasījuma. ASV prezidents tajā apsūdzēja Kremli atbalsta sniegšanā bruņotajiem prokrieviskajiem separātistiem, kas vēlas destabilizēt situāciju Ukrainā.
Obama uzsvēra, ka visiem neoficiālajiem bruņotajiem grupējumiem ir jānoliek ieroči. Viņš arī aicināja Putinu izmantot savu ietekmi, lai normalizētu situāciju Ukrainas austrumu reģionos.
Savukārt Krievijas prezidents sarunā uzsvēris, ka protesta akcijas Doņeckā, Luganskā, Harkovā, Slavjanskā un citās Ukrainas dienvidaustrumu pilsētās izraisījusi Ukrainas pašreizējās valdības nevēlēšanās ievērot krievvalodīgo iedzīvotāju intereses. Sarunas noslēgumā abu valstu vadītāji vienojušies turpināt diplomātiskus centienus krīzes risinājuma meklēšanā.
ASV prezidenta pārstāvis pirmdien arī noraidīja apvainojumus par ASV izlūkdienestu iejaukšanos notikumos Ukrainā, viņš gan apstiprināja Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) vadītāja viesošanos šajā valstī.
Baltā nama preses sekretārs Džejs Karnejs paziņoja, ka vizītes mērķis bija veicināt abpusēji izdevīgu sadarbību drošības jomā. Valstu izlūkdienestu pārstāvju tikšanās ir standarta procedūra. Konkrētā viesošanās notika CIP direktora Eiropas turnejas laikā, informēja Baltā nama pārstāvis.
Pirmdien gāztais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs apvainoja ASV specdienestus mēģinājumos destabilizēt valsts iekšpolitisko situāciju. Ar līdzīgiem apgalvojumiem pirmdien klajā nāca arī vairākas Krievijas amatpersonas.
Jau ziņots, ka jaunais saspīlējuma vilnis Ukrainā, kuras autonomo republiku Krimu faktiski anektēja Krievija, sācies aprīļa sākumā, kad Harkovā, Doņeckā un Luganskā vairāki bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu.
Savukārt ASV Valsts departaments nāca klajā ar paziņojumu par situāciju Ukrainā, kurā uzskaita faktus, kas liek domāt par Krievijas līdzdalību un atbildību par separātisma vilni un vardarbību Austrumukrainā, un „Krimas scenārija” taktikas pielietošanu.
