Tieši piektdien Armēnijā un citur pasaulē, kur dzīvo armēņu kopienas, piemin pirms 100 gadiem notikušo armēņu slaktiņu, kurā Osmaņu impērija nogalināja 1,5 miljonus armēņu. Vēl daudzi armēņi tolaik devās emigrācijā un viņu pēcteči tagad dzīvo pārsvarā Eiropas un Ziemeļamerikas valstīs.
Mūsdienu Turcija, kas ir Osmaņu impērijas pēctece, atsakās atzīt terminu „genocīds”, norādot, ka tolaik bojā gāja 300 000 līdz 500 000 armēņu, kā arī daudz turku.
Šis temats aizvien ir jutīgs armēņiem visā pasaulē. To vidū arī ASV dzīvojošo armēņu vidū, kuri kritiski uztvēruši Obamas vārdus.
„Osmaņu impērijā dzīvojošie armēņi bija deportēti, slepkavoti un sūtīti nāvē. Viņu kultūra un mantojums viņu pašu senču dzimtenē bija iznīcināts,” teikts Obamas paziņojumā. Viņš piebilda, ka armēņi ir devuši nozīmīgu ieguldījumu valstīs, kurās tie apmetušies. „Amerikāņu un armēņu tautas vienoti bija humānisma pusē, nostājoties pretī šīs briesmīgās asinspirts sekām,” teica Obama.
Baltais nams ir atteicies slaktiņu nosaukt par genocīdu, to darīt gan Obamu pēdējā mēnesī ir mudinājis darīt ASV Kongress. 2008.gadā, kad Obama cīnījās par ASV prezidenta posteni, vēl būdams senators, Obama galvoja, ka „atzīs armēņu genocīdu”.
ASV armēņus Obamas paziņojums ir saniknojis. „Prezidenta Obamas izpausmes lingivistiskajā vingrošanā par armēņu genocīdu ir nepiedienīgas gan viņam pašam, gan viņam kā mūsdienu pasaules līderim,” paziņojumā norādījis ASV Armēņu asamblejas izpilddirektors Braians Arduni. „Pasaulei ir jāzina - kamēr mūsu prezidents klanās Turcijas noliegumam, armēņu amerikāņi un citi labas sirdsapziņas cilvēki nekad neļaus mūsu vēsturei tikt paslaucītai zem paklāja,” paziņojumā raksta Arduni.
Tikmēr Erevānā notiek plaši piemiņas pasākumi, kuros piedalās gan baznīca, gan valsts vadība, kā arī ārvalstu viesi, viņu vidū Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Francijas prezidents Fransuā Olands.
Turcija līdz šim ļoti asi ir reaģējusi uz to valstu līderiem, kuri pirms 100 gadiem notikušo ir atzinuši par genocīdu.
