Martinovs pastāstīja, ka Krievijā vēl pirms tās iebrukuma Ukrainā cenzūra bija sasniegusi neprātīgus augstumus. Neviens profesionāls žurnālists un redaktors Krievijā nevarēja būt pārliecināts, ka ar savu rakstu nepārkāps cenzūras ierobežojumus.

“Mēs pat īsti nezinām, kas ir atļauts un kas ir aizliegts. Šī robeža ir nojaukta,” sacīja Martinovs.

Lai medijiem un žurnālistiem uzzinātu atļautā un aizliegtā robežas, esot krietni jāpiepūlas. Šie ierobežojumi esot vērsti uz to, lai neatkarīgie mediji nevarētu strādāt.

Laikraksta “Novaja gazeta. Europe” redaktors skaidroja, ka grūtības sagādā ierobežojumi un noteikumi attiecībā uz citu valstu aģentu sarakstā iekļautajiem avotiem, ko drīkst un nedrīkst citēt, aizliegtajām tēmām, piemēram, par Krievijas prezidenta Vladimira Putina bērniem.

“Aizliegts karu saukt par karu. Draudēts ar kriminālsodiem par šādiem pārkāpumiem. Turklāt jebkādai informācijai par karu jābūt ar atsauci uz Krievijas Federācijas Aizsardzības ministriju. Citiem vārdiem sakot, spieda mūs izplatīt “feikus” par to, kas notiek Ukrainā,” norādīja Martinovs.

Viņa vērtējumā tādējādi visa tauta tiek radināta melot konsekventi un ciniski, nesaucot lietas īstajos vārdos.

Piemēram, karu sauc par speciālo operāciju, bezdarbu par brīvā darbaspēka rašanos, bet inflāciju par negatīvu cenu pieaugumu.

KONTEKSTS:

Pērnā gada Nobela miera prēmijas laureāta Dmitrija Muratova vadītais laikraksts "Novaja gazeta" savu darbību Krievijā pārtrauca neilgi pēc Ukrainas kara sākuma, atsakoties pakļauties prasībai notiekošo saukt par "speciālo militāro operāciju".

Par jaunā laikraksta un arī interneta platformas bāzēšanās vietu ir izvēlēta Rīga. Tieši tāpēc mūsu valstī šis izdevums būs pieejams gan latviski, gan krieviski lasošajai auditorijai.