Uz sanāksmi ir ielūgti 40 valstu aizsardzības ministri un augstākās militārpersonas. Tikšanās laikā paredzēts iepazīties ar aktuālo situāciju karadarbības zonā Ukrainā un runāt par to, kā vislabāk nodrošināt nepārtrauktu militārās palīdzības piegādi Ukrainai.

Ostins ar kolēģiem vēlas apspriest arī to, kā NATO un tās partnervalstis varētu palīdzēt stiprināt Ukrainas aizsardzības spējas pēc tam, kad Krievijas izraisītais karš būs noslēdzies.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī Vašingtona ir piešķīrušas Kijivai militāro palīdzību 3,4 miljardu dolāru vērtībā.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.