Vēlēšanas aizēnoja vairāku simtu cilvēku aizturēšana.
Pēc Rietumvalstu novērotāju vērtējuma, Kazahstānā vēl nav bijušas vēlēšanas, kas uzskatāmas par brīvām un godīgām. Uz to, ka izņēmums nav bijis arī svētdien notikušas vēlēšanas, norāda arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas secinājumi. Proti, vēlēšanas aizēnojuši acīmredzami pamatbrīvību pārkāpumi un balsu skaitīšanā konstatētas nozīmīgas procedūras kļūdas.
Tāpat vēlēšanu dienā abās lielākajās valsts pilsētās Nursultanā un Almati notika opozīcijas atbalstītāju demonstrācijas, kuru laikā policija aizturēja aptuveni 500 protestētājus.
Arī pirmdien Almati tika aizturēti 30 cilvēki, kas protestēja pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem.
Lai gan vēlēšanās uzvarējis Kasims Žomarts Tokajevs, par galveno noteicēju Kazahstānā joprojām tiek uzskatīts Nursultans Nazarbajevs, kurš aizvien ieņem Valsts drošības padomes vadītāja, Konstitucionālās padomes locekļa un valdošās partijas „Nur Otan” vadītāja amatu.
KONTEKSTS:
Līdzšinējais Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs, kurš prezidenta amatā atradies kopš valsts neatkarības iegūšanas 1991. gadā, no amata atkāpās šā gada marta vidū. Viņam par godu valsts galvaspilsēta Astana nupat pārsaukta par Nursultanu. 78 gadus vecais Nazarbajevs nav aizgājis no politikas – viņš palicis Valsts drošības padomes vadītāja, Konstitucionālās padomes locekļa un valdošās partijas "Nur Otan" vadītāja amatos.
Pēc Nazarbajeva atkāpšanās pilnvaras pārgāja parlamenta spīkera Tokajeva rokās. Kārtējām prezidenta vēlēšanām būtu jānotiek 2020. gadā, bet, lai leģitimizētu Tokajeva atrašanos šajā amatā, Kazahstānā šogad jūlijā notika prezidenta ārkārtas vēlēšanas. Bez 66 gadus vecā valdošās partijas kandidāta Tokajeva uz prezidenta amatu bija vēl seši kandidāti, kas šķietami centās tautai parādīt, ka pastāv izvēles iespējas.
