Notiek «smags karš». Izraēlā dzīvojošie latvieši stāsta par situāciju valstī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Jau kopš pagājušās pirmdienas palestīniešu kaujinieki no Gazas joslas veic masīvu Izraēlas apšaudi ar raķetēm, uz ko Izraēla reaģējusi ar gaisa uzlidojumiem un artilērijas uguni. Upuru skaits kopā pārsniedz 200 cilvēkus, bet ievainots vairāk nekā 1000. Saasinājumu ārkārtas sarunās otrdien, 18. maijā, apspriedīs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri. Starptautiskā sabiedrība aicina uz savaldību un vardarbības izbeigšanu, tikmēr ES risina sarunas ar abām pusēm un kaimiņvalstu diplomātiem, cenšoties vardarbības samazināšanos panākt ar diplomātiskiem līdzekļiem. Situācija joprojām ir nestabila, un par tās normalizāciju joprojām grūti spriest. To atzīst arī daži Izraēlā dzīvojošie latvieši.

Izraēlā dzīvojošie latvieši stāsta par situāciju valstī
00:00 / 05:44
Lejuplādēt

Biežs sirēnu kaucienu troksnis Izraēlā ir dzirdams nu jau nedēļu. Iemesls – Izraēlas un palestīniešu kārtējā konfrontācija, kas gan šoreiz radījusi daudz ievērojamākas bažas. Tā neaprobežojas tikai ar bombardēšanu no gaisa un raķešu apšaudēm virs Gazas joslas un Izraēlas dienvidiem, bet konfrontācija sasniegusi arī vairāku Izraēlas pilsētu ielas un Jeruzalemes rajonus.

Laikā, kad Latvijas Radio sazvanīja Grigoriju Zilberu, viņa vecākais dēls, kas dien Izraēlas armijā, nesen pārradies mājās. "Tikko atbrauca atpūsties un nokrita. Vienkārši ārprāts, kas darās. Ārprāts! Iet smags karš."

Jau 20 gadus Grigorija Zilbera ģimene dzīvo pie Sīrijas un Libānas robežas. Arī tur situācija nebūt neesot mierīga. Piektdien izšautas raķetes gan no Libānas, gan Sīrijas, tikai tās tikušas pārtvertas.

“Līdz mums raķetes no Libānas lido desmit sekundes. Un pa septiņām sekundēm ir jāatver durvis un jābēg bunkurā, jo katrai mājai ir savs bunkurs. Mēs arī gaidām armijas pavēli, kad jāiet būs bunkuros."

Grigorijs Zilbers atzina – Izraēlas puse domājusi, ka konfrontācija ilgi neturpināsies, tomēr konflikts ilgst jau nedēļu. "Mēs domājām, ka viņi vienu dienu ar mums blēņosies, bet viņi visu nedēļu sit visas pilsētas, sākot no Telavivas līdz Eilatai. Viņi sit pa visām mājam, kas tur ir, un trāpa un aizgāja bojā desmit cilvēki, un daudzi ir ievainoti un ir haoss."

Savukārt laikā, kad Latvijas Radio sazvana ķīmijas doktori Larisu Golanderi, viņas mājās jau atkal ieslēgts televizors. Tā tas esot visu laiku, lai būtu lietas kursā par notiekošo. Larisa dzīvo pilsētā Kfarsabā, netālu no Telavivas. Ar viņu Latvijas Radio sarunājās pirmdien, un Larisa norādīja, ka nu jau esot kļuvis mierīgāk un klusāk. Pirms pāris dienām gan esot bijis nemierīgāk, jo tika apšaudīts Šaronas reģions, kurā atrodas pilsēta.

"Šaronu apšaudīja vairākas reizes, taču pie mums kaut kā bija mēreni, kādas piecas reizes bija trauksme. Bet principā līdz mums viņi sevišķi neaizšauj," atzina Larisa Golandere.

Viņa sacīja, ka Izraēlas valdība ir apņēmusies turpināt uzlidojumus Gazas joslai, lai iznīcinātu ieroču krājumus, un šāda pozīcija esot atbalstāma. "Nu tur ir ļoti daudz ieroču un viss tas nāk uz mums, tā kā mēs to atbalstām. Mēs vairs negribam. Tā jau nav pirmā reize. Mēs vairs tādu situāciju negribam, jo katru reizi, kad tas sākas, viņi šauj arvien tālāk un tālāk. Mēs gribētu, lai tas noregulējas kaut kā."

Larisa Golandere arī uzsvēra, ka starptautiskā sabiedrība parasti atbalsta otru pusi, norādot, ka Izraēlai ir jāapstājas, tomēr viņa tam nepiekrīt. Gazas joslai tiekot dota liela nauda, kas netiekot izmantota savai labklājībai, bet gan Izraēlas labklājības graušanai.

Pēc Larisas Golanderes domām, situācija jau pamazām norimst un tā norims, tikai esot jācer, ka armija tomēr nedosies iekšā Gazas joslā.

Latvijas Radio sazvanīja arī Jakovu Luftu, kurš dzīvo trīs kilometrus no Jeruzalemes, aptuveni 100 kilometrus no Gazas joslas. Līdz viņa dzīvesvietai raķetes gan neatlidojot, izņemot vienu reizi.

"Vienu reizi viņiem izdevās, kādu nedēļu atpakaļ, kaut kur pulksten 18 vakarā bija šeit sirēna un aptuveni pēc divām minūtēm divi sprādzieni. Viena raķete nokrita kaut kur 3 kilometrus no mums. Mans dēls tad strādāja restorānā aptuveni 300 metrus no tās vietas. Otra raķete nokrita 3 kilometrus uz otru pusi," stāstīja  Jakovs Luftu.

Aptuveni 90% no Gazas joslā izšautajām raķetēm tiekot pārtvertas, bet pārējās pārsvarā sasniedz tuvāk esošās vietas. Gazas joslā valdošā palestīniešu kustība "Hamas" esot gatavojusies šim karam un ieguldījusi raķetēs daudz līdzekļu. Lai gan tālāko situācijas gaitu grūti paredzēt, skaidrs esot viens: ja citas reizes, kad konflikts uzliesmojis, Izraēla esot piekāpusies, tad šoreiz situācija esot citādāka.

"Izraēlas sabiedrība nav gatava ik pēc trīs, četriem vai pieciem gadiem saņemt raķetes no Gazas. Sabiedrība un politiskā sistēma faktiski ir gatavi tagad iet ar šo karu līdz galam," sacīja Jakovs Luftu.

Spriedzi vairojis arī ramadāns, kad ierasti katru gadu gaisotne šajā laikā ir nokaitēta. Tad mošejās pulcējoties daudz musulmaņu, kurus viegli uzrunāt ar aicinājumiem doties karot pret Izraēlu. Šogad tas veiksmīgi izdevies, uzrunājot Gazas un Izraēlas arābus. Kā uzsvēra Jakovs Luftu, Izraēlā pēdējās nedēļas laikā ir divas frontes. Viena no frontēm esot šī Gazas josla, tomēr otra problēma esot nopietnāka, proti, pēdējo nedēļu Jeruzalemē un apkārtnē notiekošie grautiņi starp ebrejiem un arābiem.

"Viņi nevar cīnīties ar Izraēlas armiju, bet tie nemieri, kas notiek Izraēlas pilsētās, viņi saprot, ka tā ir demoralizācija, kas ir daudz stiprāka nekā raķetes no Gazas joslas," sacīja Jakovs Luftu.

Viņš atzina, ka Izraēlas sabiedrība, kas esot pārliecināta par spējām tikt galā ar "Hamas", uzdod jautājumus par otru, daudz lielāku problēmu, kas notiks tālāk ar Izraēlā dzīvojošajiem arābiem, ar kuriem jādzīvo plecu pie pleca.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti