Ar dievkalpojumu un svinīgo ceremoniju Stambulā tika pasludināta Ukrainas Pareizticīgās baznīcas neatkarība. Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs oficiāli dāvāja nesen izveidotās baznīcas metropolītam tomosu jeb dekrētu par neatkarības atzīšanu.
Stambulā bija arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko, ārlietu ministrs Pavlo Klimkins, bijušais prezidents Viktors Juščenko un vairāki citi ukraiņu politiķi un garīdznieki.
Porošenko vairākkārt pateicās Konstantinopoles patriarham par Ukrainas Pareizticīgās baznīcas neatkarības atzīšanu. Savukārt jaunais Ukrainas baznīcas metropolīts Epifānijs izteica siltus vārdus Porošenko par ieguldījumu baznīcas neatkarības nostiprināšanā. Svinīgā ceremonija notika tikai dienu pirms pareizticīgo Ziemassvētku vakara.
Ukrainas Pareizticīgās baznīcas neatkarības nostiprināšana draud ar pamatīgu šķelšanos pareizticīgajā pasaulē. Maskavas Patriarhāts, kura pārraudzībā līdz šim atradās Ukrainas baznīca, ir vairākkārt asi nosodījis Bartolomeja lēmumu. Pārējās pareizticīgās baznīcas Eiropā un citur pasaulē atbalsta vai nu Konstantinopoles vai nu Maskavas nostāju.
Krievijas Pareizticīgās baznīcas preses sekretārs Aleksandrs Volkovs ir sacījis, ka Bartolomejs ir kļuvis par šķeltnieku un atrāvis sevi no pārējās pasaules pareizticīgajiem.
Iepriekš Maskava paziņoja, ka pārtrauks jebkādas attiecības ar Konstantinopoli. Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteicās, ka Bartolomejs vēlas pārņemt Ukrainas baznīcu savā pārziņā, lai no tās gūtu labumu. Tomēr Bartolomejs pauda cerību, ka Krievijas Pareizticīgā baznīca drīz mainīs savu nostāju.
KONTEKSTS
Oktobrī Ekumēniskais patriarhāts - tā patriarhs Bartolomejs pareizticīgās baznīcas līderu vidū tiek uzskatīts par pirmo starp vienlīdzīgiem - piekrita atzīt Ukrainas Pareizticīgās baznīcas neatkarību.
Lēmums bija pamatīgs trieciens Maskavas garīgajai autoritātei pareizticīgo pasaulē. Ukrainā pastāv trīs lielas reliģiskas organizācijas, kas sevi uzskata par pareizticīgām baznīcām. Maskava divas no tām uzskata par šķeltniekiem. Aprīlī Maskavas neatzītās baznīcas vērsās pie Konstantinopoles patriarha ar lūgumu atzīt Ukrainas baznīcas neatkarību. Jaunajā baznīcas struktūrā iekļausies abu Maskavas neatzīto baznīcu locekļi, kā arī Maskavas patriarhāta garīdznieki, kas vēlēsies tai pievienoties. Bet Maskavas Patriarhāts joprojām saglabā kontroli pār lielu daļu Ukrainā esošo baznīcu. Krievija ir arī draudējusi ar pamatīgām sadursmēm un konfliktiem, ja Ukrainas varasiestādes vai jaunās baznīcas pārstāvji mēģinās pārņemt Maskavas kontrolēto baznīcu īpašumus.
