Sadaļas Sadaļas

Noslēdzas termiņš Bulgārijas un Ziemeļmaķedonijas strīda atrisināšanai ES iestāšanās sarunu sākšanai

Bulgārijai un Ziemeļmaķedonijai līdz otrdienai, 10. novembrim, bija jāatrisina vēsturisks strīds, kas var apdraudēt ziemeļmaķedoniešu iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Brisele ir devusi zaļo gaismu iestāšanās sarunu uzsākšanai ar Ziemeļmaķedoniju, bet ES dalībvalsts Bulgārija ir piedraudējusi bloķēt sarunas, ja kaimiņvalsts nepakļausies tās prasībām atzīt savas tautas un valodas bulgāru saknes.

Bulgārijas un Ziemeļmaķedonijas nesaskaņas ir saistītas ar maķedoniešu valodu un identitāti.

Skopje uzstāj, ka maķedoniešu valoda ir patstāvīga valoda, kas ir pamats Ziemeļmaķedonijas kultūrai un nacionālajai identitātei. Savukārt Sofija uzskata, ka maķedoniešu valoda ir bulgāru valodas dialekts.

Noslēdzas termiņš Bulgārijas un Ziemeļmaķedonijas strīda atrisināšanai ES iestāšanās sarunu sākšanaiUldis Ķezberis

Bulgārija vēlas, lai ziemeļmaķedonieši oficiāli atzītu, ka viņu tautai un valodai ir bulgāru saknes. Bulgārija arī pieprasa, lai Skopje izbeigtu apgalvot, ka kaimiņvalstī dzīvo maķedoniešu minoritāte.

Ziemeļmaķedonijas premjerministrs Zorans Zajevs ir paziņojis, ka viņa tautas un valoda izcelsme neesot apspriežama.

Bulgārija un Ziemeļmeķedonija pirms mēneša vienojās, ka tām ir jāvienojas par kompromisu līdz otrdienai, kad Sofijā notiks ES un Rietumbalkānu valstu samits.

Pretējā gadījumā Bulgārija varētu uzlikt veto sarunu sākšanai par Ziemeļmaķedonijas uzņemšanu ES.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt