Psihiatrs, kurš noziedznieku novēro kopš 2012. gada, liecināja, ka Breivīkam joprojām nevar uzticēties, bet cietuma amatpersonas norādīja uz nenovēršamām atkārtotu noziegumu briesmām pēc viņa iespējamās atbrīvošanas.
Tam piekrita arī tiesneši, un lēmumā norādīts uz acīmredzamu risku, ka noziedznieks atgriezīsies pie uzvedības, kas noveda pie 22. jūlija terora aktiem. Savukārt valsts prokurore uzsvēra, ka ieslodzītā uzvedība liecinājusi par vēlmi atkārtoti uzrunāt medijus un nonākt sabiedrības uzmanības centrā.
KONTEKSTS:
Breivīks uzbrukumos 2011. gada jūlijā nogalināja 77 cilvēkus. Lielākā daļa upuru tika nošauti Ūteijas salā Darba partijas jauniešu nometnē, vēl vairāki zaudēja dzīvību Oslo uzbrukumā valdības kompleksam. Breivīks bija pārņemts ar galēji labējā ekstrēmisma ideoloģiju, kas vērsās pret multikulturālismu, islāmu un feminismu. Breivīks bija pārliecināts, ka viņa pienākums ir glābt Eiropas civilizāciju no kļūšanas par "Eirābiju", kurā dominētu islāms.
Breivīkam pēc slaktiņa tiesa piesprieda 21 gada cietumsodu. Tas ir maksimālais sods, kas paredzēts Norvēģijas likumos. Taču likums arī nosaka, ka sevišķi bīstamus noziedzniekus drīkst paturēt ieslodzījumā tik ilgi, kamēr viņi turpina apdraudēt sabiedrību. Tādēļ paredzams, ka 42 gadus vecais Breivīks paliks cietumā līdz pat mūža beigām.
Breivīks gan apgalvo, ka vairs nav bīstams sabiedrībai. Viņš pēc desmit gadiem cietumā vērsās tiesā, lūdzot pirmstermiņa atbrīvošanu.
