Panorāma

ASV un Vācija vienojas par "Nord Stream 2"

Panorāma

Deputāti kompensācijās saņēmuši 200 000 eiro

Norvēģijā piemin 10. gadadienu kopš Breivīka īstenotā slaktiņa

Norvēģijas slaktiņa brūces nav sadzijušas arī 10 gadu pēc Breivīka uzbrukuma

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Norvēģija ceturtdien piemin 10. gadadienu kopš ekstrēmista Andersa Bēringa–Breivīka sarīkotā uzbrukuma, kas izdzēsa 77 cilvēku, galvenokārt pusaudžu, dzīvību. Norvēģija pirms tam tika uzskatīta par ārkārtīgi drošu valsti, un Breivīka sarīkotais slaktiņš satrieca norvēģu sabiedrību, kas vēl ilgi mēģināja rast atbild uz jautājumu “Kā mūsu vidū varēja izaugt tāds briesmonis?”.

Uzskatīja sevi par "Eiropas glābēju"

Breivīks bija pārņemts ar galēji labējā ekstrēmisma ideoloģiju, kas vērsās pret multikulturālismu, islāmu un feminismu. Breivīks bija pārliecināts, ka viņa pienākums ir glābt Eiropas civilizāciju no kļūšanas par “Eirābiju”, kurā dominētu islāms. Viņš sacerēja vairāk nekā 1500 lappušu garu manifestu, kurā izklāstīja savas rīcības motīvus, un terora aktu galvenais mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību šim manifestam.

Masu slepkava Anderss Bērings-Breivīks ir neonacisma ideoloģijas piekritējs
Masu slepkava Anderss Bērings-Breivīks ir neonacisma ideoloģijas piekritējs

Breivīks vairāk nekā divus gadus gatavojās uzbrukumam, ko īstenoja vienatnē. 2011. gada 22. jūlija pēcpusdienā Norvēģijas galvaspilsētas Oslo centrā pie valdības ēkas viņš uzspridzināja ar sprāgstvielām piekrautu mikroautobusu. Sprādzienā gāja bojā astoņi cilvēki.

Nogalināja pusaudžus ar šāvienu galvā

Pēc tam Breivīks devās uz Ūtejas salu, ap 40 km no Oslo, kur Norvēģijas Darba partijas jauniešu nodaļa rīkoja vasaras nometni. Breivīks bija tērpies policista formā. Nonācis uz salas, viņš atklāja uguni uz jauniešiem un neapbruņotiem nometnes darbiniekiem.

Slaktiņš turpinājās vairāk nekā stundu, Breivīks izšāva vismaz 189 lodes. Slaktiņa laikā viņš kliedza “Jūs mirsiet, marksisti!”. Slepkava mērķtiecīgi nogalināja ievainotos upurus, veicot kontrolšāvienu galvā. Breivīks uz salas nogalināja 69 cilvēkus, no kuriem 56 bija šautas brūces galvā.

Uz nelielās salas jauniešiem nebija, kur glābties, tādēļ daudzi metās ūdenī un centās aizpeldēt tālāk no salas. Viņiem palīdzēja drosmīgi atpūtnieki un vietējie iedzīvotāji, kas steidzās glābt jauniešus.

Vairāk nekā stundu pēc slaktiņa sākuma Ūtejas salu beidzot sasniedza policija, un Breivīks padevās bez pretošanās.

Ekstrēmisms joprojām ir mūsu vidū

“Kad esi piedzīvojis ko tādu, tu vairs nekad nebūsi tāds kā iepriekš. Man joprojām ir grūtības aizmigt, uznāk bailes. Domāju, ka man ar to nāksies sadzīvot visu atlikušo mūžu,” ziņu aģentūrai “AFP” stāsta Astrida Eide Hēma, kura izdzīvoja slaktiņā.

Toreiz viņai bija tikai 16 gadu, bet tagad Astrida ir izaugusi un pati kļuvusi par Darba partijas jauniešu nodaļas vadītāju.

Astrīda Eide Hēma pirms desmit gadiem izdzīvoja slaktiņā, bet tagad kļuvusi par Darba partijas jauni...
Astrīda Eide Hēma pirms desmit gadiem izdzīvoja slaktiņā, bet tagad kļuvusi par Darba partijas jauniešu nodaļas vadītāju

Ceturtdien viņa uzstājās piemiņas ceremonijā, kas bija veltīta traģēdijas upuriem.

“Nāvējošais rasisms un labējais ekstrēmisms joprojām ir dzīvi mūsu vidū. Tas dzīvo internetā, tas dzīvo pie vakariņu galda, tas dzīvo daudzos cilvēkos, kuros citi ieklausās. Tagad, vienreiz un par visām reizēm mums jāsaka, ka mēs noraidām rasismu, mēs noraidām naidu,” savā runā uzsvēra Astrida.

Piemiņas pasākumā uzstājās arī Norvēģijas premjere Erna Sūlberga, kas teica: “Šodien mēs pieminam 77 cilvēkus, kas neatgriezās mājās. 22. jūlija terora akti bija uzbrukums, kas vērsts pret mūsu demokrātiju.”

"Dažās stundas pēc tam, kad pie valdības nama bija sprāgusi bumba, daudzi domāja, ka atbildīgi ir radikālie islāmisti. Bet vainīgais bija labējais ekstrēmists. Viņš ļaunprātīgi izmantoja kristīgos simbolus," norāda norvēģu politiķis Jenss Stoltenbergs, kurš pirms desmit gadiem bija Norvēģijas premjers, bet tagad ir NATO ģenerālsekretārs.

"Viņš uzauga mūsu ielās, piederēja tai pašai reliģijai un viņam bija tāda pati ādas krāsa kā lielākajai daļai šajā valstī. Viņš bija viens no mums. Bet viņš nav viens no mums, kas ciena demokrātiju. Viņš ir viens no tiem, kas uzskata, ka ir tiesības nogalināt, lai sasniegtu politiskos mērķus," secina Stoltenbergs.

Breivīks žēlojies par "necilvēcīgiem apstākļiem" cietumā

Breivīkam pēc slaktiņa tiesa piesprieda 21 gada cietumsodu. Tas ir maksimālais sods, kas paredzēts Norvēģijas likumos. Taču likums arī nosaka, ka sevišķi bīstamus noziedzniekus drīkst paturēt ieslodzījumā tik ilgi, kamēr viņi turpina apdraudēt sabiedrību. Tādēļ paredzams, ka 42 gadus vecais Breivīks paliks cietumā līdz pat mūža beigām.

Breivīks sūdzējies, ka cietumā viņš tiek turēts “necilvēcīgos apstākļos”, jo ir ieslodzīts vieninieka kamerā un viņa kontakti ar ārpasauli ir stingri ierobežoti.

Taču ieslodzīto dzīves apstākļi Norvēģijas cietumos ir vieni no labākajiem pasaulē. Piemēram, Breivīkam ir atvēlēta trīsistabu kamera, kur viņš var skatīties TV, spēlēt videospēles, lasīt avīzes, kā arī apmeklēt trenažieru zāli.

Traģēdijas piemiņas pasākumus aptumšo arī tas, ka Norvēģijas valdībai un upuru tuviniekiem joprojām nav izdevies vienoties par piemērotāko dizainu memoriālam, kas godinātu upuru piemiņu. Sākotnēji bija plānots īstenot zviedru mākslinieka Jonasa Dālberga ieceri “Piemiņas brūce”, kas izskatījās kā klintī izcirsta sprauga. Taču šis projekts izraisīja lielus iebildumus, tādēļ valdība nolēma to aizstāt ar citu risinājumu, kura pamatā ir 77 bronzas skulptūras.

“Kauns, ka Norvēģija desmit gadus pēc terora aktiem vēl nav izveidojusi piemiņas vietu pie Ūtejas,” spriež bijusī Darba partijas jauniešu grupas vadītāja vietniece Tonje Brenna.

Labākā atbilde uz naidu ir mīlestība

Pēc slaktiņa bija bažas, ka Breivīkam varētu uzrasties sekotāji, kas mēģinās sarīkot līdzīgus uzbrukumus Norvēģijā un citviet pasaulē, bet šāda veida uzbrukumu, kas motivēti ar galēji labējā ekstrēmisma ideoloģiju un naidu pret islāmu, bijis salīdzinoši maz.

2016. gada 22. jūlijā, tieši piecus gadus pēc Breivīka sarīkotā slaktiņa, Vācijas pilsētā Minhenē kāds 18 gadu vecs jauneklis sarīkoja apšaudi un nogalināja deviņus cilvēkus, pēc tam izdarīja pašnāvību. Asiņainākais šāda veida uzbrukums notika 2019. gada martā Jaunzēlandē, kur ar šaujamieročiem bruņojies Austrālijas pilsonis iebruka Kraistčērčas mošejā un nogalināja vairāk nekā 50 cilvēku. Arī viņš bija iedvesmojies no galēji labējās ideoloģijas.

“Breivīks ir notiesāts, viņš ir cietumā. Taču viņa ideoloģija joprojām ir tur, ārā. Tādēļ mums jāturpina pret to cīnīties, un šaubos, vai kādreiz pienāks brīdis, kad mēs varēsim teikt, ka esam uzvarējuši šo cīņu,” spriež bijušais Norvēģijas premjers Jenss Stoltenbergs.

“Breivīks gribēja uzbrukt brīvai, atvērtai, demokrātiskai sabiedrībai,” intervijā “CNN” norāda Stoltenbergs. “Tādēļ labākā atbilde būtu vēl vairāk atvērtības, vēl vairāk demokrātijas. Tā mēs parādīsim, ka viņš nav uzvarējis, mēs esam uzvarējuši. Breivīks izrādīja naidu, bet labākā atbilde uz naidu ir mīlestība.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti