2018. gadā tika veikta pilsētas ielu nosaukumu uzskaite un secināts, ka no 229 ielām un laukumiem 201 ir nosauktas par godu vīriešiem, bet tikai 28 ielām ir dots sievietes vārds.
Mūsdienās proporcija ir nedaudz labāka, piemēram, laika posmā no 1996. līdz 2013. gadam Bergenā tika nosauktas 11 ielas, no kurām sešas tika pie vīrieša vārda, bet piecām tika doti sieviešu vārdi.
“Ja mēs raugāmies uz situāciju, kas izveidojusies 950 gadu senās Bergenas vēstures gaitā, domāju, ka daudzi piekritīs: ir nepieciešami apņēmīgi risinājumi,” atzinusi Bergenas pašvaldības pārstāve Katrīne Nēdveta.
Tā kā mūsdienās jaunas ielas nerodas nemaz tik bieži, izskanējis priekšlikums sieviešu vārdā nosaukt dažādas pašvaldības iestādes, piemēram, skolas, bērnudārzus, pansionātus u.c.
Pašvaldības pārstāvji gan atzīst, ka arī turpmāk tiek pieļauta iespēja nosaukt kādu ielu vīrieša vārdā, ja viņam ir īpaša saistība un nopelni Bergenas labā.
Bergena ir otrā lielākā pilsēta Norvēģijā, tajā ir ap 280 000 iedzīvotāju.
Moratorijs, kas ieviests uz pilsētas ielu nosaukšanu vīriešu vārdā, gan izraisījis asus iebildumus no šīs idejas pretiniekiem. Bijusī pilsētas pašvaldības vadītāja Trūde Drevlande izteikusies, ka dzimumu kvotas ieviešana ielu nosaukumos vēl nenozīmē patiesas dzimumu līdztiesības veidošanos.
