“Norvēģija izdarījusi skaidru izvēli, ka Norvēģijas iedzīvotāji vēlas taisnīgāku sabiedrību. Paldies visiem, kas par to iestājušies un nobalsoja par pārmaiņām," pavēstīja vēlēšanu uzvarētājs Stēre.
Sūlberga cerēja kļūt par pirmo premjeri Norvēģijas vēsturē, kas vēlēšanās izcīna trešo termiņu pēc kārtas, bet viņa atzina, ka šāds sasniegums līdzinātos brīnumam. Sūlberga jau apsveikusi konkurentus ar uzvaru un pauda gatavību gūt revanšu pēc četriem gadiem.
Nepopulāras reformas
Norvēģiju kopš 2013. gada vada Konservatīvā partija ar Sūlbergu priekšgalā. Pēdējā gada laikā viņas popularitāte ir samazinājusies, neraugoties uz to, ka Norvēģija relatīvi veiksmīgi ir spējusi tikt galā ar Covid-19 pandēmiju.
Sūlbergas nepopularitāte ir saistīta ar valdības ieviestajām sabiedriskā sektora reformām un pieaugošo ekonomisko nevienlīdzību sabiedrībā.
Premjere milzīgu kritikas devu saņēma arī pēc tam, kad viņa gada sākumā sarīkoja savas 60 gadu jubilejas svinības, kurās sapulcējās vairāk cilvēku, nekā atļāva valdības noteiktie Covid-19 ierobežojumi.
Norvēģijas pilsoņu neapmierinātība ar Sūlbergu un viņas vadīto centriski labējo valdību atspoguļojās arī pirmdien notikušajās parlamenta Stortinga vēlēšanās.
Balsojuma provizoriskie rezultāti liecina, ka tajā uzvarēja lielākais opozīcijas spēks – sociāldemokrātiskā Darba partija, kas saņēma nedaudz vairāk kā 26% nodoto balsu. Konservatīvā partija ierindojās otrajā vietā ar vairāk nekā 20% balsu. Trešajā vietā ar 13% iegūto balsu finišēja vēl viens opozīcijas spēks – Centra partija.
Norway, 99.5% of the vote counted:
— Europe Elects (@EuropeElects) September 14, 2021
Ap-S&D: 26.4% (-1.0)
H-EPP: 20.5% (-4.6)
Sp~RE: 13.6% (+3.3)
FrP~ECR: 11.7% (-3.5)
SV~LEFT: 7.5% (+1.4)
R~LEFT: 4.7% (+3)
V-RE: 4.5% (+0.1)
MDG-G/EFA: 3.8% (+0.6)
KrF-EPP: 3.8% (+0.6)
+/- vs. 2017 election#valg2021
➤ https://t.co/Df7Nsbqbrl pic.twitter.com/JnRziVLlPk
Cīnīsies pret nevienlīdzību un klimata pārmaiņām
Politikas eksperti norādījuši, ka Stērem ir labas izredzes izveidot stabilu valdību, jo trīs mērenām kreisi orientētām partijām varētu būt absolūtais deputātu vietu vairākums un tām nevajadzēs radikāļu atbalstu.
Stērem ir pieredze valdības darbā, jo Darba partijas iepriekšējās valdīšanas laikā no 2005. līdz 2013. gadam viņš ieņēma ārlietu ministra un veselības ministra posteņus.
Savā uzvaras runā Stēre paziņoja, ka Darba partija astoņus gadus pacietīgi strādāja opozīcijā un tagad ir gatava atkal pārņemt valdības grožus. Taču vispirms viņam gaidāmas nebūt ne vieglas koalīcijas veidošanas sarunas ar citām partijām.
Kā reālākie Darba partijas partneri nākamajā valdībā tiek piesauktas Centra partija un Sociālistiskā kreisā partija. Šīs trīs partijas strādāja valdībā arī no 2005. līdz 2013. gadam. Pašlaik šādai koalīcijai būtu 89 balsis 169 deputātu lielajā parlamentā.
61 gadu vecais bijušais ārlietu ministrs Stēre vēlēšanu kampaņā solīja cīnīties pret sociālo nevienlīdzību. Vienlaikus viena no viņa valdības prioritātēm varētu būt arī valsts atkarības mazināšana no naftas ieguves un cīņa ar klimata pārmaiņām.
Naftas nozares nākotne neskaidra
Darba partijas sekretāre un parlamenta deputāte Hjersti Stēnsenga sacīja, ka Stēres vadītajai valdībai būs trīs galvenie mērķi – radīt jaunas darbavietas, nostiprināt labklājības sistēmu un cīņa ar klimata pārmaiņām.
Naftas ieguve ir Norvēģijas lielākā ekonomikas nozare, kas nodrošina vairāk nekā 40% eksporta un nodarbina 5% darbaspēka. Abas lielākās partijas iestājušās par pakāpenisku aiziešanu no naftas ekonomikas, un vēlēšanās uzvarējusī Darba partija solījusi stiprināt atbalstu “zaļākiem” enerģijas ieguves veidiem.
Darba partija gan negrasoties nospraust konkrētu laiku, līdz kuram Norvēģijai vajadzētu pārtraukt naftas un gāzes ieguvi, kas ir ļoti būtiska valsts tautsaimniecības nozare.
“Mēs vēlamies attīstīt naftas un gāzes industriju tā, lai tā radītu jaunas nozares, kā arī samazinātu ietekmi uz klimatu. Darba partijas valdība neakceptēs prasību noteikt datumu, līdz kuram būtu jāizbeidz naftas un gāzes ieguve.
Es domāju, ka Darba partija, Centra partija un Sociālistiskā kreisā partija varēs atrast ļoti labu risinājumus, kā attīstīt naftas ieguves nozari, vienlaikus sekmējot pāreju uz zaļāku saimniekošanu,” Stēnsenga sacīja intervijā televīzijas kanālam CNBC.
Pirms vēlēšanām Sociālistiskā kreisā partija iestājās par to, lai Norvēģija pēc iespējas drīzāk atteiktos no naftas un gāzes ieguves.
