Norvēģija un Zviedrija: divas atšķirīgas stratēģijas cīņā ar Covid-19

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Ziemeļeiropas valstīs Covid-19 pandēmija izskatās visnotaļ mērena. Interesanti ir tas, ka divas reģiona valdības demonstrē pilnīgi dažādas pieejas epidēmijas ierobežošanai. Zviedrijā valdība iesaka iedzīvotājiem dzīvot kā iepriekš, savukārt Norvēģijā valda tādi paši karantīnas noteikumi kā lielākajā daļā pārējo Eiropas valstu. Tomēr šobrīd jaunu saslimšanas gadījumu un letālu iznākumu skaits joprojām ir norvēģu labā.

Neviens vēl precīzi nezina, kā cīnīties ar iespaidu, ko vīrusa pandēmija atstāj uz valstu ekonomiku. Tomēr jau tagad ir redzams, ka Zviedrija ir palikusi vienatnē, ja tas attiecas uz krīzes vadības metodi vīrusa ierobežošanā, konstatē norvēģu zinātniski pētnieciskā institūta “Peace Research Institute Oslo” (PRIO) autore Terēza Stefona, kas nodarbojas ar starptautisko attiecību jautājumiem un krīzes vadību.

 Viss atvērts, dzīvojiet tā, it kā vīrusa nebūtu

Zviedru “pacients numur 1” nonāca valstī taisnā ceļā no epidēmijas pārņemtās Uhaņas Ķīnā. Inficētā Jenčepingas iedzīvotāja atgriezās mājās 24. janvārī, savukārt 31. janvārī Covid-19 tests viņai uzrādīja pozitīvu rezultātu. Otrais inficētais Zviedrijā ieradās no Itālijas 26. februārī, savukārt no 9. marta tika fiksēti vietējās vīrusa pārneses gadījumi.

Epidēmija kopš šā brīža sāka izplatīties straujāk, un 22. martā Zviedrijas premjerministrs Stefans Lefvens uzstājās ar uzrunu valsts iedzīvotājiem, kurā aicināja viņus uzticēties valdībai un veselības aizsardzības iestādēm.

Mediķu rekomendācijas bija vienkāršas un saprotamas: dzīvojiet kā vienmēr, palieciet mājās, ja esat saslimuši, mazgājiet rokas un lieciet mutei priekšā elkoni, kad šķaudāt vai klepojat.  Tāpat tika rekomendēts turēties vienam no otra drošā attālumā un pēc iespējas strādāt no mājām.

Šo rekomendāciju izpilde netiek kontrolēta. Nav arī paredzēti nekādi sodi, ja kāds tās nepilda.

Tiek pieņemts, ka Zviedrijas pilsoņi ir saprātīgi un ievēros elementāras piesardzības normas.

Laikā, kad visā Eiropā tiek slēgta piekļuve sabiedriskām vietām, Zviedrija iestājas par to, lai sporta zāles un fitnesa centri būtu atvērti, lai netiktu atcelti jauniešu un bērnu pasākumi, kā arī sporta spēles. Sporta zāļu ķēdes, kas darbojas visā Skandināvijā, Zviedrijā pēc īsa pārtraukuma atkal ir atvērtas.

Citās kaimiņvalstīs atbilstoši valdību lēmumiem tās joprojām ir slēgtas. Tas pats notiek ziemas sporta objektos, pat vienas kompānijas ietvaros zāles Norvēģijā ir slēgtas, bet Zviedrijā ir atvērtas.

Viss slēgts, un nedrīkst braukt pat uz vasarnīcu

Norvēģijā pirmais saslimšanas gadījums ar koronavīrusu tika izsludināts 26. februārī. “Pacients numur 1” bija kāda sieviete, kas bija viesojusies Ķīnā. Slimība noritēja viegli un bez simptomiem, tādēļ ārsti nolēma, ka pašizolācija šai gadījumā būs pietiekama.

Arī nākamā saslimšana izrādījās atvesta no ārzemēm, inficētais bija atgriezies Norvēģijā no Irānas. Inficēšanās valsts iekšienē sākās 3. martā.

Vīrusa ierobežošanas pasākumi sevī ietver skolu un universitāšu slēgšanu, slēgti ir bērnudārzi, baseini un sporta zāles. Aizliegti ir kultūras pasākumi, kā arī visi pakalpojumi, kas ir saistīti ar fizisku kontaktu starp cilvēkiem mazāk nekā 2 metru attālumā.

Izņēmums ir tikai medicīnas pakalpojumu sniegšana kritiskos gadījumos. Norvēģiem ir pat aizliegts doties uz viņu namiņiem kalnos, kas izraisīja skaļus protestus.

Vai var rēķināties ar cilvēku apzinību krīzes laikā?

Terēza Stefona šai rakstā uzdod jautājumu: vai zviedru varas iestādes, ļaujot rīkoties pēc saviem ieskatiem, neuzticas pārāk daudz saviem pilsoņiem? No otras puses, ja šo jautājumu uzdod šādi, vai gadījumā nesanāk, ka Norvēģijas varas iestādes neuzticas saviem pilsoņiem nemaz?

Autore ir zviedriete, kas ir mācījusies un dzīvo Norvēģijā. Viņa raksta, ka šis kontrasts viņu satriec. Zviedru draugi raksta par ballītēm, izbraucieniem pa valsti un brīvdienām, kas pavadītas kalnos un uz salām. Norvēģijā viss izskatās pilnībā citādāk.

Tomēr ir kas kopīgs. Lielākā daļa ļaužu abās valstīs tic savu valdību lēmumiem. Stefona stāsta, ka abās valstīs ir pieaudzis valdības atbalsts pilsoņu vidū, krīzes laikos tas tā notiekot vienmēr. Līdz ar to abos atšķirīgajos gadījumos atslēgvārds ir viens – tā ir uzticība.

Kurā pusē ir statistika

3. aprīlī portāls “Worldometer” par koronavīrusa izplatību Zviedrijā un Norvēģijā sniedz šādus datus:

Zviedrijā ir fiksēti 6131 inficēšanās gadījumi, no kuriem 358 ir beigušies letāli. 205  cilvēki ir izveseļojušies, savukārt 469 gadījumi atzīti par smagiem.

Norvēģijā ir fiksēti 5370 inficēšanās gadījumi, no kuriem 59 ir beigušies letāli. 32 cilvēki ir izveseļojušies, savukārt 96 gadījumi atzīti par smagiem.

To, kura izvēle izrādīsies veiksmīgāka, rādīs laiks. “Tas ir ļoti vērienīgs eksperiments. Mums nav ne mazākās nojausmas, kā strādās zviedru stratēģija. Tā var nostrādāt. Tomēr joprojām ir potenciāls, ka viss aizies pavisam greizi,” atzīst epidemioloģijas profesors Joakims Roklevs, kurš pasniedz Umeo universitātē Zviedrijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti