Norvēģijas Nacionālās labklājības fonds, kas ir lielākais šāda veida fonds pasaulē, cietis zaudējumus uzņēmuma krāpniecības dēļ saistībā ar izplūdes gāzu programmatūru.
“Volkswagen” ir viens no aptuveni 9000 uzņēmumu, kuros fonds kopumā investējis aptuveni 850 miljardus ASV dolāru no Norvēģijas valsts uzkrātajiem līdzekļiem. Tā nebūs vienīgā tiesvedība pret “Volkswagen” saistībā ar krāpšanos par tās ražoto dīzeļautomašīnu ekonomiskumu un draudzīgumu videi.
Taču Norvēģijas Nacionālās labklājības fonds ir līdz šim lielākais investors, kas nolēmis autobūves uzņēmumu sūdzēt tiesā. Līdz šim emisiju skandāls “Volkswagen” izmaksājis vairāk nekā 16 miljardus eiro, un gaidāms, ka zaudējumi būs vēl lielāki.
Jau ziņots, ka kompānija "Volkswagen" atzina - 11 miljoni tās ražoto automašīnu ar dīzeļa dzinēju ir aprīkotas ar krāpniecisku programmatūru. Tā ļauj ieslēgt izplūdes gāžu kontroles ierīces pārbaudes laikā. Savukārt ikdienas braukšanas apstākļos izmešu kontrole netiek veikta, un radītais piesārņojums var būtiski pārkāpt pieļaujamās normas.
Koncerns paziņoja par plāniem atsaukt 8,5 miljonus automašīnu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šis process varētu sākties janvārī.
Pēc auto tirgotāju aplēsēm, Latvijā ir aptuveni 7000 VW, “Audi” un “Škoda” auto, kuriem ir riska grupas dzinēji - ražoti pēc 2009.gada. Kopumā riska grupā Latvijā ir līdz pat 17 500 spēkratu, kurus varētu skart “Volkswagen” skandāls.
