Norvēģijas tiesa sākusi atkārtoti izskatīt valsts iesniegto apelāciju saistībā ar masu slepkavas Andersa Bēringa Breivīka sūdzībām par necilvēcīgu izturēšanos ieslodzījuma vietā. Iepriekš tiesa daļēji apmierināja Breivīka prasības, uzsverot, ka turēšana vieninieka kamerā pārkāpj viņa cilvēktiesības, taču Norvēģijas valsts lēmumu pārsūdzēja.
Tāpat kā noklausīšanās reizē iepriekšējā procesā Oslo apgabala tiesā, ieejot cietuma telpās iekārtotajā tiesas zālē, Breivīks izpildīja nacistu sveicienu ar taisni izstieptu roku. Norvēģijas ģenerālprokurors tiesā uzsvēra, ka
Breivīka ekstrēmiskie uzskati ieslodzījumā ir tikai nostiprinājušies.
2011.gadā Breivīks pie valdības ēkas Oslo detonēja mīnu, nogalinot astoņus cilvēkus, bet pēc tam devās uz Ūteijas salu, kur bija organizēta Norvēģijas Darba partijas jaunatnes organizācijas vasaras nometne, un aukstasinīgi noslepkavoja vēl 69 cilvēkus, lielākoties pusaudžus.
Pēc aresta viņš apgalvoja, ka sarīkojis asinspirti, lai vērstos pret kreiso spēku aizstāvēto multikulturālisma politiku. Pēc gada viņam tika piespriests maksimālais Norvēģijā atļautais sods - 21 gadu ilgs ieslodzījums. Tas pēc soda izciešanas var tikt pagarināts, ja Breivīks joprojām tiks atzīts par bīstamu.
Ieslodzījuma laikā Breivīks pauda neapmierinātību gan par vieninieka kameru, gan to, ka viņam liegta pieeja internetam.
