Telefonsarunā, kas ilga pusotru stundu, Francijas prezidents Fransuā Olands, Vācijas kanclere Angela Merkele, Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Petro Porošenko vienojās, ka ir jādara viss iespējamais, turpinātos Ukrainas austrumos turpinātos pamiers, kas, šķiet, beidzot patiešām tiek ievērots.
Saskaņā ar Francijas prezidenta biroja paziņojumu, valstu līderi arī uzstāj, ka „Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāju misijai ir jābūt pastāvīgai, drošai un netraucētai pieejai” konflikta skartajām teritorijām. Elizejas pils arī paziņoja, ka Francijas, Vācijas, Krievijas un Ukrainas līderi, tā dēvētais „Normandijas četrinieks”, tiksies personīgi oktobra sākumā, lai apspriestu situāciju. Bet Kremlis precizēja, ka tikšanās notiks 2.oktobrī, Parīzē.
Francijas prezidents Fransuā Olands par savu ierosinājumu sarīkot tikšanos Parīzē paziņoja šīs nedēļas sākumā, paužot optimismu par pamiera režīmu Ukrainas austrumos. Olands arī pauda - ja Minskas vienošanās nosacījumi tiks izpildīti, viņš rosinās mīkstināt pret Krieviju noteiktās sankcijas. Vienlaikus Francijas prezidents uzsvēra, ka ir vēl vairāki punkti, kas ir jāizpilda, tostarp attiecībā uz vietējām vēlēšanām separātistu kontrolētajās teritorijās un Ukrainas varas decentralizāciju.
Arī Elizejas pils paziņojumā uzsvērts, ka ir jānosaka saskaņoti datumi par vietējo vēlēšanu organizāciju.
Savukārt jau sestdien, 12.sepetembrī, Berlīnē tiksies Francijas, Vācijas, Krievijas un Ukrainas ārlietu ministri, lai vienotos par konkrētiem priekšlikumiem pirms valstu līderu sanāksmes oktobrī.
Ukraina un prokremliskie kaujnieki iepriekš bija vienojušies no 1.septembra rūpīgāk ievērot Minskas vienošanos par ugunspārtraukšanu, kas līdz šim tika bieži pārkāpta.
To, ka kopumā sadursmes norimušas, apstiprina pārstāvji abās saskarsmes līnijas pusēs.
Vēl trešdien Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka pamiers ar prokremliskajiem kaujiniekiem joprojām tiek ievērots, neskatoties uz nelielām sadursmēm, kurās aizvadītas nedēļas laikā gāja bojā divi valdības spēku karavīri.
Tikmēr Ukrainas premjers Arsēnijas Jaceņuks vizītes laikā Polijā nāca klajā ar kritiskākiem paziņojumiem. Viņš uzsvēra - ja prokremlisko kaujinieku vēlāk šoruden plānotās, ar Kijevu nesaskaņotās vietējās vēlēšanas pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas tautas republikās notiks, tas nozīmēs Minskas vienošanos pilnīgu izgāšanos.
Jaceņuks Varšavā arī uzstāja, ka par vienošanās sekmīgu izpildi atbildīga ir Krievija: „Ukraina ir izpildījusi savu daļu darba Minskas vienošanos ieviešanā. Es vēlreiz izsaku cieņu Polijai par atbalstu kopā ar visu pasauli, par Eiropas Savienības un ASV vienotību sankciju jautājumā pret Krieviju. Mēs pieprasām izpildīt Minskas vienošanās - pārtraukt šaut un nogalināt ukraiņus, izvest Krievijas karavīrus un atjaunot Ukrainas kontroli pār robežu. Un tad šī krīze, ko radīja Krievija, un šī militārā agresija beigsies.”
Kaut mierīgāka, situācija saglabājas saspringta. Turklāt, ziņu aģentūra “Reuters” vēsta, ka Krievija būvē jaunu, milzīgu militāro bāzi pie Ukrainas robežas. Tas vedina domāt, ka Maskava gatavojas ilgstošam sastingumam attiecībās ar Kijevu, secina izdevums.
