«Nordea» veidojusi slepenu datu bāzi par tai nevēlamiem cilvēkiem

Zviedrijas banka „Nordea”, kura darbojas arī Latvijā, ilgus gadus uzturējusi slepenu iekšēju reģistru par bankai nevēlamiem cilvēkiem. Šie saraksti, iespējams, bijuši pretlikumīgi, turklāt pamatojums cilvēku ievietošanai sarakstā visbiežāk bijis balstīts uz nepamatotiem aizspriedumiem. „Nordea” vadība par šo faktu nevēlas runāt sīkāk, taču, iespējams, ka šāda sistēma ar cilvēku reģistrāciju darbojas arī pašlaik.

“Mēs zvanījām uz bankas nodaļu Stokholmā un vaicājām pēc Šerifa. Tad mūs savienoja ar tiem cilvēkiem, kuri strādāja ar šo reģistru,” tā par bankas „Nordea” nevēlamo cilvēku sarakstu laikraksta „Svenska Dagbladet” žurnālistiem stāsta kāds bijušais bankas direktors.

Kopumā reģistrā iekļauti divi tūkstoši cilvēku. Četrsimt lappusēs smalki uzskaitīti cilvēki ar vārdiem, uzvārdiem un personas kodiem. Nevēlamie. Tādi, ar kuriem bankai nevajadzētu sadarboties. Piezīmes par šiem cilvēkiem šokē zviedrus – par kādu cilvēku rakstīts, ka viņš ir automašīnu tirgotājs un čigāns, cita virzienā lietots epitets “zaglīgais skuķis”. Daudzus cilvēkus „Nordea” ir atzinusi par nepiemērotiem klientiem tikai tādēļ vien, ka bankas skatījumā viņiem varētu būt sakari ar noziedzniekiem. “Nav sodīts, taču satiekas ar aizdomīgiem tipiem,” vēsta ieraksts pie kāda vīrieša ailītes.

“Tas ir šokējoši, un manuprāt tas, diemžēl, liecina par tiem primitīvajiem aizspriedumiem, kādus mēs dažreiz sastopam banku pasaulē,” tā šo reģistru komentē sociāldemokrātiskais žurnālists Jorans Greiders.

Reģistrā ir atrodams pat kādreizējā Zviedrijas premjera Ulofa Palmes brālis, kurš vairs nav starp dzīvajiem un šo faktu komentēt nevar. Taču pazīstamais aktieris Johaness Brosts ir sašutis – viņš „Nordea” melnajā mapītē iekļauts tādēļ, ka astoņdesmitajos gados notiesāts par narkotiku lietošanu. “Man tika piespriests mēnesi ilgs cietumsods, bet tas taču bija jau sen. Tas ir ārprāts,” tā intervijā „Svenska Dagbladet” stāsta aktieris.

Bankas vadība šos faktus pagaidām komentē skopi, vien norādot, ka tā jau ir vēsture. Atrastais reģistrs ticis izmantots līdz deviņdesmito gadu vidum. Taču ir aizdomas, ka šāds vai līdzīgs reģistrs Zviedrijā tiek lietots arī pašlaik.

Gan toreiz pastāvošā likumdošana, gan arī šīsdienas normas aizliedz veidot reģistrus bez Datu inspekcijas atļaujas, un tādu „Nordea” nav lūgusi. Pašlaik nav skaidrs, vai bankas veidotie saraksti ir pielīdzināmi šādam reģistram likuma izpratnē. Taču žurnālistu aptaujātie juristi uzskata, ka visdrīzāk tā tas ir.

Zviedrijas valstij pieder 13 procenti akciju bankā. Taču valdība pagaidām skandālu izsaukušo reģistru atturas komentēt.

„Nordea” banka darbojas arī Baltijas valstīs, un šis tirgus, arī Latvija, tiek uzskatīts par pašmāju tirgus daļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti