«Nord Stream» gāzesvadā Baltijas jūrā konstatēta vēl viena noplūde

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Gāzesvadā "Nord Stream" Baltijas jūrā konstatēta vēl viena noplūde, ceturtdien paziņoja Zviedrijas krasta apsardze. Līdz šim bija zināms par trim noplūdēm, bet tagad konstatēta arī ceturtā.

"Divas noplūdes konstatētas Zviedrijas pusē un divas noplūdes Dānijas pusē," norāda Zviedrijas krasta apsardzes amatpersona.

Viņš piebilda, ka abas noplūdes Zviedrijas pusē atrodas tuvu viena otrai.

Zviedrijas krasta apsardze skaidro, ka par ceturto noplūdi jau bijis zināms kopš otrdienas, taču šobrīd nevar sniegt paskaidrojumus, kāpēc par to iepriekš netika ziņots.

Gāzes noplūdes no "Nord Stream" cauruļvadiem Baltijas jūrā, visticamāk, radušās tīšas darbības rezultātā. Par to vienisprātis ir gan Dānijas, Zviedrijas un Polijas, gan arī Eiropas Savienības augstākās amatpersonas.

Versijās par to, kas varētu sarīkot šādu diversiju, visbiežāk tiek minēta Krievija, savukārt Maskava izteikusi aizdomas, ka "Nord Stream" darbības apturēšana ir izdevīga ASV, turklāt ASV prezidents Džo Baidens jau februārī brīdinājis par šādu iznākumu.

Šis incidents radījis bažas, ka līdzīgas diversijas varētu tikt sarīkotas arī pret citiem Eiropas enerģētikas vai telekomunikāciju infrastruktūras objektiem.

NATO ceturtdien paziņoja, ka visa pašlaik pieejamā informācija liecina, ka gāzes noplūde no "Nord Stream" cauruļvadiem ir apzinātu, neapdomīgu un bezatbildīgu sabotāžas aktu rezultāts. NATO norādīja, ka jebkurš apzināts uzbrukums sabiedroto kritiskajai infrastruktūrai tiks uztverts ar vienotu un apņēmīgu atbildi.

Sagaidāms, ka situāciju piektdien sanāksmē apspriedīs ANO Drošības padome.

Vides pētnieki uzskata, ka gāzes noplūde no "Nord Stream" cauruļvadiem īstermiņā neradīs ekoloģiskās katastrofas briesmas, jo gāze pārsvarā sadalīsies un izplatīsies atmosfērā, bet ilgtermiņā tas var būtiski ietekmēt pasaules klimatu.

Dabasgāzes sastāvā ir metāns, kas globālo sasilšanu veicina daudz vairāk nekā oglekļa dioksīds. Speciālisti spriež, ka "Nord Stream" noplūdes rezultātā atmosfērā varētu nonākt līdz pat 250 000 tonnu metāna. Atmosfēras piesārņojuma ziņā šis efekts būtu līdzvērtīgs izmešiem, ko gada laikā rada 1,3 miljoni automašīnu.

KONTEKSTS:

27. septembrī Dānijas un Zviedrijas varasiestādes izplatīja informāciju, ka dienu iepriekš konstatēti bojājumi "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2" gāzes cauruļvados Baltijas jūrā netālu no Bornholmas salas. Bojājumi atklāti uzreiz trijās vietās, un tas liecina, ka notikušais, visticamāk, ir diversija, nevis vienkāršs negadījums.

"Nord Stream" projekts tika asi kritizēts, jo tā pretinieki uzskatīja, ka tas palielina Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm un nodrošina Maskavai politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai. Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

Eiropas Savienība plāno līdz gada beigām par vismaz divām trešdaļām samazināt atkarību no Krievijas gāzes. Tādēļ dalībvalstīm ieteikts samazināt dabasgāzes patēriņu par vismaz 15%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti