«Nord Stream 2» būvnieki prasa anulēt Eiropas Savienības gāzes tirgus nosacījumus

Gāzesvada "Nord Stream 2" projekta īstenotāji vērsušies Eiropas Savienības Vispārējā tiesā ar prasību anulēt bloka jaunos gāzes tirgus nosacījumus. Kompānija uzstāj, ka šie noteikumi ir "diskriminējoši un izstrādāti, lai radītu nelabvēlīgus apstākļus gāzesvadam, kas pa Baltijas jūras gultni tiek būvēts no Krievijas uz Vāciju. „Nord Stream 2” pārstāvji ir pārliecināti, ka tiesas spriedums būs uzņēmumam labvēlīgs. Tikmēr aktuāls ir arī jautājums, kā jaunā gāzesvada būvniecība ietekmēs Krievijas gāzes tranzītu caur Ukrainu.

Uģis Lībietis

    Šī gada aprīlī tika pieņemti grozījumi Eiropas Savienības (ES) Gāzes direktīvā. Tie paredz nākotnē piemērot ES iekšējā gāzes tirgus nosacījumus arī cauruļvadiem uz un no trešajām valstīm. Jau no paša sākuma gan komentētāji, gan šo labojumu kritiķi pauda pārliecību, ka šādas izmaiņas ir nepieciešamas tikai tāpēc, lai sniegtu Eiropas Komisijai lielāku kontroli pār tādiem pretrunīgi vērtētiem gāzesvadiem, kā, piemēram "Nord Stream 2".

    Tāpat tiktu novērsta iespēja, ka viena un tā pati kompānija - „Nord Stream 2” - "Gazprom" – var iegūt gāzi un pārvaldīt gāzesvadu. Par noteiktu maksu konkurentiem arī būtu iespēja izmantot gāzesvadu. Atsevišķi eksperti apgalvo, ka labojumi Gāzes direktīvā ir veidoti tā, ka no Eiropas Savienības gāzes tirgus noteikumiem var atkāpties faktiski visi pašreizējie gāzes vadi, izņemot tieši "Nord Stream 2", jo tie ir sākuši darboties pirms direktīvas stāšanās spēkā šī gada 23. maijā.

    Pagājušajā nedēļā "Nord Stream 2" būvējošā kompānija spēra visai negaidītu soli, prasot Eiropas Savienības Vispārējai tiesai pilnībā anulēt gāzes direktīvā veiktos labojumus. Kompānijas izplatītajā paziņojumā norādīts, ka šie labojumi pārkāpj Eiropas Savienības noteikumus par vienādu attieksmi un proporcionalitātes principus.

    Tāpat tiek uzsvērts, ka šie labojumi ir skaidri vērsti uz nelabvēlīgu apstākļu radīšanu un konkrētā projekta apdraudējumu.

    Kā paziņojis kompānijas "Nord Stream 2" vecākais padomnieks Sebastians Sass, vēsturiskā pieredze rāda, ka šādas apelācijas sūdzības parasti tiek izskatītas aptuveni 20 mēnešus. Tāpat Sass paudis pārliecību, ka kompānijas iesniegtie juridiskie argumenti ir ļoti spēcīgi, tāpēc esot viss pamats cerēt, ka labojumi gāzes direktīvā tiks atcelti. Kā norāda izdevums "EURACTIV", šāds "Nord Stream 2" solis ir visai negaidīts, jo kompānija nopietni apsvēra arī arbitrāžas procedūru, kas varētu aizņemt vēl ilgāku laiku. Taču, ļoti iespējams, ka šāda iespēja tagad tiek saglabāta kā rezerve.

    Runājot par pašu gāzesvadu "Nord Stream 2", tad darbi pie tā celtniecības joprojām turpinās. Pašlaik Baltijas jūras dzelmē jau ir ieguldīti aptuveni 60% no 1200 kilometru garā gāzes vada, un atlikušos darbus ir plānots pabeigt līdz šī gada beigām. Kā kompānijai "DW" norādījis Oksfordas enerģijas institūta vecākais pētnieks Tjerī Bross, lai šis gāzesvads nestu peļņu, tam ir jādarbojas ar 100% jaudu.

    "Šis projekts nesīs peļņu tikai tad, ja tas darbosies par visiem 100 procentiem. Tas ir – tādā pašā apmērā kā "Nord Stream 1". Jau pirmā gāzesvada gadījumā mums bija zināmas grūtības ar ''Gazprom'', un sākumā mēs ļāvām šim gāzesvadam darboties ar mazāk kā 50% jaudu. Tas pats var notikt arī ar "Nord Stream 2". Ja jūs pārvaldāt gāzesvadu, kurš darbojas ar 50% jaudu, tas, visticamāk, nesīs daudz mazāku peļņu. Bet varbūt nenesīs vispār," tā Bross.

    "Nord Stream" būvniecību kavē vēl kāds ļoti nopietns faktors. Proti, Dānija joprojām nav devusi savu atļauju gāzesvada būvniecībai savos teritoriālajos ūdeņos. Dānijas Enerģijas aģentūra jau vairākus mēnešus izskata divus iespējamos gāzesvada izbūves maršrutus. Kā izdevumam „Financial Times” norādījuši „Nord Stream 2” pārstāvji, ja apstiprinājums no Dānijas puses netiks saņemts tuvāko nedēļu laikā, darbus noteiktajā laikā pabeigt neizdosies.

    Citi ar šo projektu saistītie avoti izdevumam uzsvēruši, ka augusts būs izšķirošais mēnesis.

    "Gazprom" direktoru padomes vadītājs Viktors Zubkovs gan paudis cerību, ka veselais saprāts tomēr uzvarēs.

    „Nord Stream 2” gāzesvada būvniecības kontekstā nedrīkst aizmirst arī Ukrainas faktoru. Gan Eiropas Savienības amatpersonas, gan atsevišķas dalībvalstis uzstāj uz to, ka arī jebkuru citu jaunu gāzesvadu darbība nedrīkst pārtraukt gāzes tranzītu caur Ukrainu.

    Ja gadījumā „Nord Stream 2” gāzesvads sāks darboties, teorētiski un praktiski Krievija var sākt gāzes nogādāšanu Eiropas patērētājiem, pilnībā apejot Ukrainu. Jaunā gāzesvada palaišana bija plānota laikā, kad beidzas līdzšinējais ''Gazprom'' un Ukrainas 10 gadu līgums par gāzes tranzītu. Krievija pagaidām nav gatava Ukrainas piedāvājumam noslēgt līgumu uz nākamajiem desmit gadiem, bet tā vietā tranzīta līgums var tikt pagarināts uz gadu.

    Par to paziņojis "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers, norādot, ka ukraiņiem tad būs laiks labāk sagatavoties gan tam, ka sāks darboties gāzesvads „Nord Stream 2”, gan arī tam, ka drīzumā piegādes sāksies arī caur gāzesvadu „Turkish Stream”. Taču pirms jebkādu sarunu atsākšanās ar Kijevu Ukrainā nepieciešams izveidot jauno parlamentu un arī valdību.

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti