Saskaņā ar ziņojumu turīgi trešo valstu pilsoņi var iegūt Vidusjūras valsts Maltas un līdz ar kopienas pilsonību, samaksājot noteiktu naudas summu. Līdz šim pieteikušies vairāk nekā 200 tīkotāju. Pašā Maltā sabiedrības interešu un tiesību vārdā tikmēr pieprasa publiskot ar programmas administrētājfirmu noslēgto līgumu. Valdība konfidencialitātes zīmogu atsakās noņemt.
Eiropas Komisija un Parlaments gan kritizēja, gan brīdināja Maltu saistībā ar pretrunīgo shēmu, bet beigu beigās panāca tikai to, ka papildu sākotnējām prasībām pretendentiem uz Vidusjūras salu valsts pilsonību tajā vispirms būs arī jānodzīvo jeb jābūt rezidentiem vismaz vienu gadu.
Starp galvenajiem nosacījumiem ir 650 tūkstošu eiro iemaksa valsts kontā un nekustamā īpašuma iegāde par vismaz 350 tūkstošiem vai noma par 16 tūkstošiem gadā uz vismaz pieciem gadiem. Maltas pases turētājiem ir tiesības dzīvot un strādāt visās Eiropas Savienības valstīs, kā arī bez vīzām ceļot uz vēl vairākiem desmitiem pasaules valstu, tostarp ASV.
Kopš programma pavasarī sāka darboties, kārotāju skaits jau pārsniedzis 200 pretendentu atzīmi no vairāk nekā 30 valstīm. Par to nesen paziņoja britu konsultāciju uzņēmums „Henley&Partners”, kas organizē Maltas, un līdz ar to Eiropas Savienības pasu tirdzniecību. Vairums pilsonības tīkotāju ir no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas, no Krievijas, Ķīnas un Dienvidaustrumāzijas. Uzņēmums norāda, ka turīgie pretendenti Vidusjūras valsts ekonomikai nesīs vairāk nekā 200 miljonu eiro ārvalstu investīcijās.
Attiecībā uz daļu pieteikumu jau sākta otrā fāze, tā dēvētās „uzticamības pārbaudes”, lai atsijātu personas ar apšaubāmu reputāciju. Bet pagaidām šo procesu, kuru kopīgi īsteno uzņēmums un Maltas varasiestādes, neviens nav pabeidzis.
Shēma, ko dēvē par „Individuālo investoru programmu”, noslēgsies, kad tiks sasniegta valdības noteiktā kvota - 1800 pasu. Bet jāpiebilst, ka par papildu summu katrs no pretendentiem Maltas pasi var iegūt arī saviem bērniem, vecākiem un vecvecākiem. Pirmie pārbaudes izturējušies pilsonību varētu dabūt jau nākamā gada pavasarī.
Vienlaikus kritika par Maltas rīcību, kas Briselē raksturota kā Eiropa Savienības pilsonības koncepta padarīšana par lētu, nekur nav pazudusi.
Ingeborga Grassle, Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas priekšsēdētāja, paziņojusi, ka pilsonības pārdošana ir pretrunā Eiropas vērtībām un jāpārtrauc. Vācu laikrakstam „Die Welt” viņa pauda, ka prakse „pilsonība apmaiņā pret naudu ir ciniska,” un aicināja kopienas valstis pēc iespējas drīzāk izstrādāt vienotus un saistošus kritērijus par pasu piešķiršanu.
Uz Maltas valdības vadītāju, premjeru Džozefu Muskatu šāda kritika nozīmīgu iespaidu nav atstājusi. Viņš norādījis, ka programmas īstenošanas rezultātā iegūtā nauda tiks tērēta izglītībai, veselības aprūpei un jaunu darba vietu radīšanai. Šobrīd viņš braukā apkārt pa pasauli, apmeklējot starptautiskus pasākumus, lai popularizētu pilsonības shēmu. Septembrī viņš par tēmu runās pasākumā Ņurjokā, oktobrī - konferencē Singapūrā.
No kritikas tomēr viņš nav izvairījies arī mājās, Maltā, kur daudzi, īpaši opozīcijas partijas, ieceri vērtē negatīvi. Kļuvis zināms, ka pērn īpaši izveidotā programmas uzraudzības komiteja, kuru vada pats premjers, tā arī vēl ne reizi nav tikusies.
Valstī izcēlušās diskusijas arī par valdības un britu uzņēmuma „Henley&Partners” parakstīto līgumu par programmas administrēšanu. Tas ir slepens. Publiskošanu pieprasījušas gan opozīcijas partijas, gan sabiedrībā pazīstami cilvēki. Savus argumentus līguma vismaz daļējai atslepenošanai medijam „Malta Right Now” izklāstīja, piemēram, Maltas komentētājs Martins Šikluna:
„Caurredzamība un atbildība valdībā, jebkurā valdībā prasa, ka tik svarīgām lietām ir pirmkārt jābūt pieejamām parlamentam, lai par tām var debatēt. Līdz ar to tām ir jābūt pieejamām un atklātām mums, sabiedrības locekļiem.”
Valdība pretojas. Maltas ziņu portālam „Independent” Iekšlietu ministrija argumentēja, ka sabiedrības interesēm vairāk kalpos tieši līguma slepenības saglabāšana. Tostarp ministrija paziņoja, ka līguma publicēšana varētu beigties ar tiesu darbiem par konfidencialitātes pārkāpšanu, un tas radītu negatīvu ietekmi uz valdības iespējām pārvaldīt Maltas ekonomiku.
