Nobela prēmija medicīnā piešķirta Svantem Pēbo no Zviedrijas par izmirušo hominīnu genomu pētījumiem

Šā gada Nobela prēmiju medicīnā ieguvis Zviedrijas paleoģenētiķis Svante Pēbo par izmirušo hominīnu genomu pētījumiem, kas devuši būtisku ieguldījumu izpratnē par cilvēka evolūciju, pirmdien paziņoja Nobela prēmiju komiteja.

67 gadus vecais Pēbo, kurš ir viens no paleoģenētikas dibinātājiem, sekvencējis neandertālieša genomu un atklājis hominīnus denisoviešus. Pēbo pētījumi arī apliecinājuši, ka gan neandertāliešu, gan denisoviešu gēni sastopami mūsdienu cilvēkos.

"Parādot ģenētiskās atšķirības starp visiem pašlaik dzīvojošajiem cilvēkiem un izmirušajiem hominīniem, viņa atklājumi sniedz pamatu pētījumiem par to, kas mūs padara unikālus kā cilvēkus," sacīts Nobela prēmiju komitejas paziņojumā.

"Šai senajai gēnu plūsmai līdz mūsdienu cilvēkiem ir fizioloģiska nozīme šodien, piemēram, tā ietekmē to, kā mūsu imūnsistēma reaģē uz infekcijām," norādījusi komiteja.

Hominīni ir cilvēkpērtiķu un cilvēka dzimtas cilts, kurā apvienotas visas cilvēku sugas pēc nodalīšanās no tuvākās radniecīgās līnijas – šimpanžu cilts. Vienīgā līdz mūsdienām izdzīvojusī hominīnu suga ir saprātīgais cilvēks.

Kā norāda Nobela komitejas pārstāve Anna Vedella, Pēbo atklājumi ir devuši būtisku ieguldījumu izpratnē par cilvēka evolūciju.

"Pateicoties Pēbo pētījumiem, bija iespējams pirmo reizi atbildēt uz jautājumiem par mūsu attiecībām ar neandertāliešiem. Tagad ir iespējams noskaidrot, ka atšķirības un šķelšanās sāka parādīties pirms 800 000 gadu.

Pēbo un viņa komanda pārsteidzoši atklāja, ka ir notikusi gēnu pārplūšana no neandertāliešiem uz "Homo sapiens", un tas nozīmē, ka līdzāspastāvēšanas laikā viņiem bija kopīgi bērni.

Svarīgi, ka tagad ir iespējams arī salīdzināt neandertāliešu un "Homo sapiens" atšķirības. Tās ir atšķirības, kas var būt par pamatu visām unikālajām īpašībām, kas novērojamas visiem pašlaik dzīvojošajiem cilvēkiem."

Svantes Pēbo tēvs ir zviedru bioķīmiķis Sune Bergstrems, kurš 1982. gadā saņēma Nobela prēmiju medicīnā kopā ar diviem citiem zinātniekiem par atklājumiem saistībā ar prostaglandīniem – fizioloģiski aktīviem lipīdiem, kam ir hormoniem līdzīga darbība.

Viņa māte ir igauņu ķīmiķe Karina Pēbo.

1986. gadā Svante Pēbo Upsalas Universitātē, Zviedrijā, ieguva zinātņu doktora grādu molekulārajā imunoloģijā.

Kopš 1999. gada Pēbo ir Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūta ģenētikas departamenta direktors Leipcigā, Vācijā.

Pagājušā gada Nobela balva medicīnā tika piešķirta ASV zinātniekiem Deividam Juliusam un Ardemam Pataputianam par temperatūras un pieskārienu receptoru atklāšanu.

Šā gada Nobela balvas laureāts fizikā tiks pasludināts otrdien, Nobela prēmijas ķīmijā ieguvējs kļūs zināms trešdien, bet ceturtdien tiks paziņots Nobela balvas ieguvējs literatūrā.

Savukārt piektdien kļūs zināms Nobela Miera prēmijas laureāts.

Šī gada Nobela balvu sezona noslēgsies nākamajā pirmdienā, kad tiks paziņots prēmijas ieguvējs ekonomikā.

Nobela prēmijas vērtība naudas izteiksmē ir 10 miljoni Zviedrijas kronu (920 000 eiro). Prēmiju oficiālā pasniegšana notiks 10. decembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti