Galvenā favorīte Jusufzai paliek bez balvas
Vēl pirms šī gada Nobela miera prēmijas paziņošanas pasaules mediju un ekspertu uzmanības centrā bija viena galvenā favorīte – pakistāniešu pusaudze Malala Jusufzai, kura pasaules atpazīstamību ieguva, izvēršot kampaņu par meiteņu tiesībām uz izglītību. Par savu aktivitāti viņa saņēma arī Eiropas Parlamenta prestižo Saharova balvu par vārda brīvību un tāpēc tika uzskatīts, ka tieši viņai pienāktos arī vēl prestižākā Nobela miera prēmija.
Taču Nobela komiteja lēma citādi, piešķirot Nobela miera prēmiju salīdzinoši mazpazīstamajai Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijai. Paziņojot par balvas piešķiršanu, Norvēģijas Nobela komitejas vadītājs Tūrbjerns Jaglands īpaši izcēlis šīs organizācijas lomu, cenšoties panākt pilnīgu ķīmisko ieroču likvidēšanu visā pasaulē. Nobela komiteja atgādina, ka ķīmiskie ieroči visplašāk tika izmantoti Pirmajā un Otrajā pasaules karā, taču arī pēc tam tos pielietojuši gan teroristi, gan valstis.
1992. un 1993. gadā tika izstrādāta konvencija, kas ne tikai aizliedz izmantot, bet arī izgatavot un uzglabāt šāda veida ieročus. Kopš 1997. gada, kad šī konvencija stājās spēkā, Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācija, izmantojot dažādus līdzekļus, ir mēģinājusi panākt konvencijas ieviešanu. „Līdz šim konvencijai ir pievienojušās 189 valstis. Pateicoties organizācijas darbam, ķīmiskie ieroči starptautiskajos likumos ir kļuvuši par tabu. Nesenie notikumi Sīrijā, kur ķīmiskie ieroči atkal tika izmantoti, ir pastiprinājuši nepieciešamību tikt galā ar šādiem ieročiem. Dažas valstis joprojām nav pievienojušās Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijai, dažas no tām nav ievērojušas 2012. gada aprīļa termiņu, lai iznīcinātu savus arsenālus. Tas īpaši attiecas uz Savienotajām Valstīm un Krieviju. Ar šo balvu Nobela komiteja vēlas sniegt arī savu ieguldījumu ķīmisko ieroču iznīcināšanā," sacīja Jaglands.
Kā paskaidrojis Jaglands, arī šogad prēmijai bija izvirzīti vairāk nekā 250 pretendenti – gan cilvēki, gan organizācijas. Runājot par to, kāpēc balvu nav saņēmusi Malala, Nobela komitejas vadītājs Jalgands norādīja, ka viņa ir „izcila sieviete", bet šoreiz lēmums ir tāds, kāds tas ir. Arī pati 16 gadus vecā Jusufzai vēlāk atzinusi, ka Miera prēmijas saņemšana tik agrā vecumā varētu būt priekšlaicīga.
Eksperti: Balva ir godam nopelnīta
Šī gada pretendentu vidū bija arī, piemēram, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, pateicoties kuram lielā mērā arī tika panākts solījums no Sīrijas puses atteikties no saviem ķīmisko ieroču krājumiem. Daži mediji pat pieļāva, ka Putins varbūt šo prēmiju pat bija pelnījis vairāk nekā pati ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācija, savukārt citi iebilda, ka tikpat labi otro miera prēmiju varēja piešķirt ASV prezidentam Barakam Obamam par ASV centieniem atrisināt Sīrijas konfliktu mierīgā ceļā.
Kā intervijā britu raidsabiedrībai BBC norādīja ķīmisko ieroču atbruņošanas eksperts Žans Paskāls Zanders, lai arī Nobela miera prēmijas ieguvēja šogad nav īpaši atpazīstama, tās ieguldījums ir milzīgs. „Es esmu strādājis ķīmisko un bioloģisko ieroču atbruņošanas sfērā kopš 1986. gada, un es uzskatu to par lielisku ziņu, ka balva tiek piešķirta organizācijai, kas visu šo laiku ir darījusi savu darbu, faktiski atrodoties ēnā. Tā ir organizācija, kas ir zināma atsevišķiem ekspertiem un diplomātiem, bet ne lielām sabiedrības masām. Protams, līdz traģiskajiem notikumiem Sīrijā. Manuprāt, šī ir balva par ļoti efektīvu darbu, likvidējot lielāko daļu no šīs planētas ķīmisko ieroču rezervēm. Un, nenoliedzami, tagad Sīrijā organizācijai ir jāsaskaras ar vienu no sarežģītākajiem uzdevumiem, ko tā jebkad veikusi," pauda Zanders.
Kā norāda Ņujorkas Universitātes Hantera koledžas profesore Luīze Šērbija, kas sarakstījusi grāmatu par visiem Nobela prēmijas laureātiem, pēdējā laikā uz Nobela prēmiju arvien biežāk skatās no politiskā viedokļa, taču arī viņasprāt šogad pieņemtais lēmums ir pamatots. „Manuprāt, uz Nobela balvām pēdējā laikā daudz biežāk skatās no politiskā redzes viedokļa. Mēs arī dzīvojam laikmetā, kad informācija izplatās zibenīgi un cilvēkiem ātri izveidojas savs viedoklis par katru individuālo balvas ieguvēju. Šāda tendence ir novērojama kopš 20. gadsimta beigām. Nobela prēmijas pēdējo gadu vēsture ir pierādījusi, ka kritēriji balvas piešķiršanai dod priekšroku personām, kas ir darbojušās cilvēktiesību, miera kustību un miera sarunu, sieviešu tiesību vai ieroču kontroles jomās. Tāpēc, manuprāt, arī šīgada balva ir pierādījums šīs tendences turpinājumam," teica Šērbija.
Nobela prēmija ķīmisko ieroču apkarotājiem var sekmēt atbruņošanos
Savukārt viens no pasaulē ietekmīgākajiem miera un konfliktu pētniekiem, Upsalas universitātes profesors Peters Valenstīns intervijā CNN paudis pārliecību, ka ar šo Nobela miera prēmiju tiek nosūtīts ziņojums arī pārējām Tuvo Austrumu valstīm, īpaši Izraēlai un Ēģiptei, kas ķīmisko ieroču neizplatīšanas konvencijai joprojām nav pievienojušās. Savukārt, runājot par pašas ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas misiju Sīrijā, Valenstīns paudis viedokli, ka iegūtā balva var būt ļoti nozīmīga vēlamo rezultātu sasniegšanai. „Protams, šī balva ir arī kā iedrošinājums, taču galvenais – tas ir atalgojums par profesionālu darbu ilgu gadu garumā. Konkrētajā Sīrijas gadījumā šī balva var nostrādāt kā aizsardzības līdzeklis. Tagad neviens vairs nevarēs teikt, ka nezina, kas šie cilvēki ir un ko viņi dara. Tāpēc eksperti varēs justies aizsargāti un, iespējams, viņiem tagad būs daudz vieglāk piekļūt vēlamajiem objektiem nekā līdz šim," norādīja Valenstīns.
Valenstīns pauda, lai arī diskusijas par to, kam šogad vajadzēja vai nevajadzēja piešķirt Nobela prēmiju turpināsies, ir jāņem vērā kāda nianse. Proti, Nobela komiteja šogad ir atgriezusies pie pirmsākumiem un vistiešākajā veidā izpildījusi paša Alfrēda Nobela aicinājumu piešķirt balvu tam, kurš ir sniedzis atzīstamu ieguldījumu armiju likvidēšanā vai samazināšanā un miera procesu veicināšanā.
