Nobela komiteja norādījusi, ka cīņa pret apspiešanu un cīņa par bērnu un pusaudžu tiesībām ir viens no priekšnosacījumiem, lai tiktu veicinātas draudzīgas attiecības arī starp valstīm.
Pirms šī gada Nobela miera prēmijas paziņošanas presē norisinājās ļoti aktīvas diskusijas par to, kurš varētu būt šī gada miera prēmijas laureāts. Kā viens no reālākajiem kandidātiem minēti Romas pāvests Francisks un bijušais ASV specdienestu darbinieks Eduards Snoudens, kurš atklātībai nodeva plašu informāciju par amerikāņu specdienestu izsekošanas programmām.
Norvēģijas Nobela komitejas vadītājs Tūrbjerns Jaglands paziņojumā norādījis, ka bērnu tiesību ievērošana ir īpaši svarīga mierīgas globālas attīstības nodrošināšanai.
„Pasaules nabadzīgajās valstīs aptuveni 60% iedzīvotāju ir jaunāki par 25 gadiem. Lai nodrošinātu mierīgu globālu attīstību, ir absolūti nepieciešams nodrošināt bērnu un jaunu cilvēku tiesību ievērošanu. Īpaši konfliktu skartajos reģionos vardarbība pret bērniem noved pie vardarbības turpināšanās no vienas paaudzes uz nākamo paaudzi,” norādīja Jaglands.
Malala Jusufzaja pasaules atpazīstamību iemantoja, cīnoties par meiteņu tiesībām uz izglītību, par ko talibi Afganistānā viņu mēģināja nošaut.
Viņa pērn saņēmusi arī Eiropas Parlamenta demokrātijas un cilvēktiesību aizstāvjiem veltīto Saharova balvu, un tika nominēta arī Nobela Miera prēmijai. Pakistāņu pusaudze Malala kļuvusi par pasaulē ievērojamu simbolu cīņai par meiteņu tiesībām un ir arī gados jaunākais cilvēks, kas jebkad nominēts un saņēma Nobela Miera prēmiju. Vidējais Nobela Miera prēmijas laureātu vecums ir 62 gadi.
Viņa kļuva pazīstama pēc tam, kad sāka rakstīt blogu ar pseidonīmu raidorganizācijas BBC interneta vietnē par to, kā talibi viņas ciemā aizliedz meitenēm apmeklēt skolu. Blogs ieguva plašu popularitāti. Taču, kad atklājās Malalas patiesais vārds, viņas dzīvība nokļuva briesmās, un 2012.gada oktobrī, atgriežoties mājās ar skolas autobusu, talibanu kaujinieki meiteni sašāva.
Nogādāta Lielbritānijā, Malala ir atlabusi un turpina kampaņas, uzsverot, ka pildspalvas un grāmatas ir visstiprākie ieroči, kas var mainīt pasauli, un aicina sākt miera sarunas ar talibiem.
Kopš tā laika Malala dzīvo Lielbritānijā, apmeklē skolu un ir izveidojusi fondu meiteņu tiesību aizstāvībai. Par savu darbību viņa jau saņēmusi arī Eiropas parlamenta piešķirto Saharova balvu par vārda brīvību. Nobela komiteja norādīja, ka par spīti savai jaunībai Malala ar savu piemēru ir pierādījusi, ka arī bērni un jaunieši var sniegt savu ieguldījumu sava stāvokļa uzlabošanā.
Viņa ir piedalījusies arī citās kampaņās, piemēram, pievērošot pasaules uzmanību vairāk nekā divsimt skolniecēm, kuras nolaupījuši un joprojām nav atbrīvojuši teroristiskās organizācijas “Boko Haram” kaujinieki Nigērijā.
Pati Malala vēl šī gada vasarā atzina, ka prēmijai ir par jaunu.
„Pagājušajā gadā es teicu, ka es vēl neesmu šo prēmiju nopelnījusi un es to saku arī joprojām. Es esmu uzsākusi kampaņu, taču tā vēl nav noslēgusies. Kad es redzēšu, ka es esmu sasniegusi šo milzīgo mērķi, par kuru vienmēr esmu sapņojusi, tad varbūt es domāšu, ka esmu to nopelnījusi. Taču pagaidām vēl ir par agru,” pauda Malala.
Savukārt Kailašs Satjarti veltījis savu dzīvi cīņai par to bērnu tiesībām, kuri jau no bērnības spiesti strādāt, lai nodrošinātu sev iztiku.
Satiarti plašākais sabiedrībai bija faktiski nezināms, taču viņa darbs turpinās jau gadu desmitiem. 60 gadus vecais Satiarti vadījis dažādas mierīgas protesta akcijas un demonstrācijas, cenšoties pievērst uzmanību bērnu nodarbināšanai finansiālā labuma gūšanai. Savas darbības laikā viņš ir panācis vairāku desmitu tūkstošu bērnu atbrīvošanu no piespiedu darba dažādos uzņēmumos vai lauku saimniecībās. Pašlaik viņš vada organizāciju „Globālais maršs pret bērnu nodarbinātību”, kas apvieno aptuveni divus tūkstošu dažādu grupu 140 pasaules valstīs.
Norvēģijas Nobela komiteja paziņojumā norāda, ka cīņā par bērnu tiesībām atzinību ir pelnījušas arī daudzas citas organizācijas. Ir aprēķināts, ka pašlaik pasaulē joprojām ir 168 miljoni nodarbinātu bērnu, taču kopš 2000 gada šis skaitlis ir samazinājies gandrīz par 80 miljoniem un pasaule ir nokļuvusi daudz tuvāk tam, lai bērnu nodarbināšanu izskaustu pilnībā.
Satjarti aptuveni pirms 30 gadiem pameta elektroinženiera karjeru un dibināja kustību „Glābiet bērnību”, tagad šī bezpeļņas organizācijas ir viena no galvenajiem cīnītājiem ar bērnu nelikumīgu nodarbināšanu un cilvēktirdzniecību Indijā, vēsta „The Wall Street Journal India”.
Pirms trīs gadiem intervijā „The Wall Street Journal India” Satjarti atzinis, ka bija saistīts ar bērnu tiesību jautājumiem jau sen, taču vienu brīdi viņš sapratis, ka viens cilvēks nevar panākt ilgtermiņa nozīmīgas pārmaiņas, tam nepieciešama organizācija. „Es zināju no paša sākuma, ka bērnu darbs nav tikai tehniskais vai juridiskais, un ne tikai ekonomiskais jautājums. Tā ir vairāku lietu kombinācija, tas ir dziļi iesakņojies sociāls ļaunums,” toreiz uzsvēris Satjarti.
Satjarti, ejot Indijas valsts tēva Mahatmas Gandija pēdās, organizējis dažādus nevardarbīgus protestus un akcijas, lai pievērstu uzmanību finansiālu mērķu vadītai bērnu ekspluatācijai. Jau kopš astoņdesmitajiem gadiem viņš aktīvi cīnījies pret cilvēku tirdzniecību un par bērnu tiesībām uz izglītību.
Nobela prēmijas komiteja norādījusi, ka cilvēktiesību aktīvisti balvu saņem par to, ka „cīnījušies pret bērnu apspiešanu un par viņu tiesībām iegūt izglītību”, vēsta AP.
Naudas balvu – 1,1 miljonu ASV dolāru – laureāti saņems Oslo 10.decembrī, balvas dibinātāja Alfrēda Nobela nāves dienā.
Norvēģu izgudrotāja Alfrēda Nobela prēmijas par palīdzību visai cilvēcei dažādās nozarēs tiek piešķirtas jau kopš 1901.gada, un tieši Miera prēmijai tradicionāli piešķirta vislielākā uzmanība.
Tā ir arī vispretrunīgāk vērtētā prēmija, jo bieži Nobela komitejas lēmums ticis vērtēts kā pārāk politisks. Iepriekšējos divos gados šo apbalvojumu saņēma institūcijas – Eiropas Savienība un Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācija, bet šogad līdz ar Malalas Jūsafzajas un Kailaša Satjarti godināšanu notikusi atgriešanās pie cilvēktiesību aktīvistu apbalvošanas.
