Dienas ziņas

Plūdi izraisa postījumus Āzijā un Dienvidamerikā

Dienas ziņas

ES līderi grib ierobežot gāzes cenu, nezaudējot piegādes

Nobela Miera prēmijas laureāts – Aļess Beļackis

Nobela Miera prēmijas laureāts Beļackis: Eiropa nedrīkst upurēt demokrātijas principus

Baltkrievijas cietumā ieslodzītais cilvēktiesību aizstāvis Aless Beļackis, kurš piektdien tika apbalvots ar Nobela Miera prēmiju, vienmēr ir uzsvēris, ka Eiropa nedrīkst upurēt demokrātijas principus un atkāpties no cilvēktiesību prasībām politisku, ekonomisku vai citu labumu dēļ.

Beļackis jau gadu desmitiem cīnās pret Baltkrievijā valdošo Aleksandra Lukašenko režīmu. Un par to samaksājis ar savu brīvību.

Nobela Miera prēmija piektdien tika piešķirta Beļackim, Krievijas cilvēktiesību organizācijai "Memoriāls" un Ukrainas cilvēktiesību organizācijai "Pilsonisko brīvību centrs".

Beļackis ir ceturtais Nobela Miera prēmijas laureāts, kam šis apbalvojums piešķirts, esot cietumā. Šim apbalvojumam viņš bija izvirzīts jau sešas reizes.

Viens no prominentākajiem Baltkrievijas cilvēktiesību cīnītājiem Beļackis bez tiesas sprieduma atrodas cietumā kopš pērnā gada vasaras.

Cilvēktiesību centru "Viasna" (tulkojumā – pavasaris) Beļackis izveidoja 1996. gadā. Tas sniedz juridisku palīdzību tiem, kuri pieprasa Lukašenko demisiju, ir saskārušies ar režīma patvaļu, ir piekauti un ieslodzīti. Par politieslodzītajiem Baltkrievijā pašlaik uzskata vairāk nekā 1300 cilvēkus, to skaitā ir septiņi "Viasna" pārstāvji, arī pats Beļackis.

2011. gadā Beļacki apsūdzēja par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un notiesāja uz četriem gadiem. Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas notiesāšanu nosauca par nepamatotu un politiski motivētu. Pēc Eiropas Savienības, tostarp Latvijas, spiediena Lukašenko atbrīvoja politieslodzītos, arī Beļacki, kas cietumā bija pavadījis trīs gadus.

Baltkrievijas cilvēktiesību aizstāvis Aless Beļackis, iznākot no cietuma 2014. gadā

Taču pagājušā gada vasarā viņu atkal arestēja saistībā ar masu protestiem, kas izcēlās pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām 2020. gadā, kad tūkstošiem Lukašenko režīma pretinieku izgāja ielās, lai protestētu pret vēlēšanu rezultātu viltošanu.

"Ja vēlēšanu rezultāti būtu bijuši taisnīgi, es esmu pārliecināts, ka mums būtu cits prezidents," neilgi pēc protestu sākuma intervijā Latvijas Televīzijai stāstīja Beļackis.

"Sabiedrība ir kļuvusi daudz aktīvāka. Es teiktu, ka pilsoniskā aktivitāte, kuru vara galināja visus šos 25 gadus, pēkšņi izrāvās ārā pēdējos trīs mēnešos. Pirms tam pie tā strādājām un vienmēr sūdzējāmies, ka baltkrievi ir sašķelti, viņi ir izolacionisti, viņi ir viensētnieki, domā tikai par sevi un ģimeni, nevis par sabiedrību vai valsti, – un mēs smagi kļūdījāmies."

Beļackis pauda cerību, ka turpināsies politiskais spiediens pret Lukašenko varu gan no vienkāršo ļaužu puses, gan starptautiskās sabiedrības.

"Es ceru, ka Latvija šajā jautājumā ieņems noteiktu un skaidru pozīciju un viennozīmīgi aizstāvēs cilvēktiesības Baltkrievijā, nevis, tā teikt, domās tikai par tirdzniecību un biznesu," teica Beļackis.

Nobela Miera prēmija šogad piešķirta arī Krievijas cilvēktiesību centram "Memoriāls". Krievijas Augstākā tiesa pirms nepilna gada pēc Ģenerālprokuratūras pieprasījuma likvidēja "Memoriālu."

Formālais iemesls bija tas, ka organizācija savos materiālos neesot publicējusi valdošā režīma piekarināto apzīmējumu "ārzemju aģents".

"Memoriālu" apsūdzēja arī valsts varas iestāžu diskreditācijā un melīga tēla radīšanā par PSRS kā teroristisku valsti.

"Tā sakrita, ka ziņa par Nobela Miera prēmiju atnāca tajā pašā datumā, kad Maskavas apgabaltiesa skatīs lietu par "Memoriāla" īpašumu – biroja arestu. Tas ir iemesls, kāpēc mēs nevaram pulcēties savā birojā un apsveikt viens otru," stāsta "Memoriāla" valdes locekle Tatjana Gluškova.

Nobela Miera prēmiju saņems arī Ukrainas nevalstiskā organizācija "Pilsonisko brīvību centrs", ko izveidoja 2007. gadā, lai aizsargātu cilvēktiesības un iedzīvinātu demokrātiskās pārmaiņas valstī. Nereti aktīvistiem nācās izdarīt spiedienu uz valdību, lai panāktu, ka tiek pieņemti pilsoniskas sabiedrības tapšanai svarīgi lēmumi.

"Tas ir kā instruments pret karu. Tāpēc mums ir vajadzīga demokrātija un cilvēktiesības gan Baltkrievijā, gan Krievijā. Es uzskatu: ja Baltkrievijā un Krievijā nebūs autokrātiska režīma, nebūs arī kara," spriež Pilsonisko brīvību centra pētnieks Volodimirs Javorskis.

Tiesa gan, Ukrainā izskanējusi arī kritika pret Norvēģijas Nobela komitejas lēmumu vienlaikus apbalvot Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas cilvēktiesību aizstāvjus, jo tas pastiprina maldīgo iespaidu, ka šo triju "brālīgo slāvu tautām" jāsaskaras ar vienādām problēmām.

Ukraiņi norāda, ka Baltkrievija un Krievija ir nedemokrātiskas valstis, kur cilvēktiesību aizstāvjiem jācīnās ar valdošā režīma pārkāpumiem, savukārt Ukraina ir demokrātija, kur galvenā cilvēktiesību problēma pašlaik ir Krievijas pastrādātie (un Baltkrievijas atbalstītie) noziegumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti