Norvēģijas Nobela komiteja vēsta, ka Miera prēmija piešķirta Muratovam un Resai, godinot viņu drosmīgo cīņu par vārda brīvību Krievijā un Filipīnās.
Vienlaikus komiteja uzsver, ka Muratovs un Resa izraudzīti kā pārstāvji visiem žurnālistiem, kas cīnās par taisnību pasaulē, kurā demokrātija un preses brīvība tiek pakļauta arvien lielākam apdraudējumam.
“Brīva, neatkarīga, uz faktiem balstīta žurnālistika palīdz sargāt sabiedrību pret varas ļaunprātīgu izmantošanu, meliem un kara propagandu,” uzsver Nobela komiteja.
"Pasaule bez faktiem ir pasaule bez patiesības un uzticības," norāda Nobela Miera prēmijas ieguvēja Resa. "Bez šīm abām lietām nav iespējams uzvarēt cīņā ar koronavīrusu un klimata pārmaiņām. Es to esmu atkārtojusi atkal un atkal, tāpēc dažreiz jūtos kā Sīzifs, kas veļ akmeni pret kalnu,” sacīja Resa.
Viņa gan piebilda, ka patiesībā šis ir labākais laiks, kad darboties žurnālistikā. "Laiks, kad strādāt šajā profesijā ir visbīstamāk, ir arī laiks, kad tas ir vissvarīgāk."
Patiesības oāze Kremļa propagandas tuksnesī
59 gadus vecais Dmitrijs Muratovs ir Krievijas laikraksta “Novaja gazeta” galvenais redaktors. 1993. gadā viņš ar kolēģiem izveidoja šo laikrakstu, kas nenogurstoši cīnījies par vārda brīvību Krievijā. “Novaja gazeta” žurnālisti bieži publicējuši Krievijas varai netīkamu informāciju.
Nobela komiteja norāda, ka “Novaja gazeta” ir Krievijas neatkarīgākais laikraksts, kas nav vairījies kritizēt valdošo varu un publicēt sabiedrībai svarīgu informāciju, ko citi mediji bieži vien noklusē. “Novaja gazeta” žurnālisti ir rakstījuši par korupciju, vēlēšanu rezultātu viltošanu un “troļļu fabrikām”, kas nodarbojas ar dezinformācijas izplatīšanu. Laikraksts ir atmaskojis policijas patvaļu un Krievijas karaspēka nodarījumus gan pašā Krievijā, gan ārpus tās robežām.
Tādēļ laikraksta žurnālistiem nereti nācies saskarties ar draudiem un izrēķināšanos. Kopš laikraksta izveidošanas ir nogalināti seši “Novaja gazeta” žurnālisti.
"Igors Domņikovs, Jurijs Ščekočihins, Anna Poļitkovska, Staņislavs Markelovs, Anastasija Baburova, Natālija Estemirova – lūk, šie cilvēki patiesībā šodien saņēma Nobela prēmiju," uzsver Muratovs, pieminot nogalinātos kolēģus.
"Es pilnībā saprotu, ka šī balva nav man, bet visai redakcijai un tās īpašajiem korespondentiem, kuri gājuši bojā. Neesmu gatavs runāt par to, ko tas nozīmē Krievijas žurnālistikai, jo tā ir ļoti dažāda. Bet, runājot par maniem kolēģiem, īpaši tiem, kas ikdienā neatkarīgajos medijos tagad strādā zem "ārvalstu aģentu" birkas , vēlos uzsvērt, ka atbalstām viņus. Viņi ir patiesie vārda brīvības sargi."
Balvā ir arī Poļitkovskas ieguldījums
Zīmīgi, ka Nobela Miera prēmija laikraksta “Novaja gazeta” galvenajam redaktoram piešķirta dienu pēc tam, kad tika pieminēta 15. gadadiena kopš “Novaja gazeta” žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības. Poļitkovska tika nošauta 2006. gada 7. oktobrī, Krievijas prezidenta Vladimira Putina dzimšanas dienā. Slepkavības pasūtītāji nav saukti pie atbildības.
Neraugoties uz draudiem un žurnālistu slepkavībām, “Novaja gazeta” galvenais redaktors Muratovs nav atkāpies no laikraksta neatkarīgās pozīcijas. Viņš aizstāv žurnālistu tiesības rakstīt par jebkuru tematu, ja vien tiek ievēroti žurnālistu ētikas standarti.
Krievijas prezidenta Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apsveicis Muratovu ar saņemto atzinību, norādot, ka "Novaja gazeta" galvenais redaktors "nelokāmi strādā saskaņā ar saviem ideāliem", vēsta ziņu aģentūra „Interfax”.
Muratovs ir pirmais Krievijas pilsonis, kurš saņēmis Nobela Miera prēmiju. Padomju laikā to saņēma fiziķis un cilvēktiesību aizstāvis Andrejs Saharovs (1975), kā arī PSRS prezidents Mihails Gorbačovs (1990). Interesanti, ka Gorbačovs savulaik ziedoja daļu no savas Nobela prēmijas, lai palīdzētu "Novaja gazeta" redakcijai sākt darbu.
Uzdrošinājās kritizēt prezidentu un cīnīties pret viltus ziņām
Filipīnu žurnāliste Marija Resa (58) ir uzdrošinājusies nostāties pret šīs valsts autoritāro vadību, kas tikusi kritizēta par pilnvaru pārsniegšanu un vardarbības izmantošanu pret oponentiem. 2012. gadā viņa izveidoja digitālo mediju kompāniju “Rappler”, kas nodarbojas ar pētniecisko žurnālistiku.
#NobelPrize laureate Maria Ressa uses freedom of expression to expose abuse of power, use of violence and growing authoritarianism in her native country, the Philippines. In 2012, she co-founded Rappler, @rapplerdotcom, a digital media company for investigative journalism. pic.twitter.com/C8W8NBqY7T
— The Nobel Prize (@NobelPrize) October 8, 2021
Filipīnu prezidents Rodrigo Duterte ir pasludinājis karu pret narkobiznesu, bet žurnālistu pētījumi liecina, ka šajā cīņā bez tiesas sprieduma tiek nogalināti arī nevainīgi cilvēki.
“Nogalināto skaits ir tik liels, ka šī kampaņa vairāk līdzinās karam pret savas valsts iedzīvotājiem,” norāda Nobela komiteja.
Resa un “Rappler” arīdzan izgaismoja, kā tiek izmantoti sociālie mediji, lai izplatītu viltus ziņas, vajātu pretiniekus un manipulētu ar sabiedrisko domu.
Resa pagājušogad tika notiesāta par "apmelošanu", par ko viņai draud līdz pat sešu gadu cietumsods. "Filipīnu valdība pēdējā gada laikā pret mani iesniegusi 10 aresta pieprasījumus, četras reizes liegusi man ceļot, tostarp reizē, kad manai mātei diagnosticēja vēzi un vēlējos apciemot savus vecākus. Uzskatu, ka apbalvojums izceļ žurnālistu nozīmi un parāda, ka cīņa ir tā vērta," secina Resa.
Bija izvirzīti 329 kandidāti
Nobela Miera prēmijai šogad bija izvirzīti 329 kandidāti: 234 privātpersonas un 95 organizācijas.
Nobela prēmijas ieguvējiem pienākas arī 10 miljonu Zviedrijas kronu (ap 985 000 eiro) naudas balva, ko sadalīs starp Muratovu un Resu.
"Novaja gazeta" vēsta, ka Muratovs daļu prēmijas ziedos labdarības fondam, kas palīdz bērniem ar smagām un retām slimībām.
❗️Муратов переведет часть Нобелевской премии (около $1,14 млн) в фонд «Круг добра», помогающий детям с тяжелыми и редкими заболеваниями
— Новая Газета (@novaya_gazeta) October 8, 2021
