Likās, ka jau sāk pieklust skandāls, kad pērn saskaņā ar Edvarda Snoudena publicētajiem materiāliem atklātībā nāca ziņas par ASV Nacionālās drošības dienesta darbību Vācijā, tostarp par kancleres Angelas Merkeles telefona sarunu noklausīšanos.
Pagājušajā nedēļā spiegošanas skandāls atsākās un pēdējās pāris dienās uzliesmojis vēl vairāk. Vispirms Vācijā tika arestēts 31 gadu vecs Vācijas izlūkošanas dienesta BND darbinieks. Viņš, domājams, aptuveni divus gadus spiegojis ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes labā. Bet tikai nedēļu vēlāk, trešdien, policija Berlīnes apkaimē pārmeklēja kāda cilvēka māju un biroju. Viņš, atbilstoši preses ziņām, ir Vācijas militāro struktūru līdzstrādnieks, darbojas Aizsardzības ministrijā un tiek apsūdzēts par noslēpumu nodošanu ASV.
Dienu vēlāk, ceturtdien, notikumi strauji kļuva vēl trauksmaināki. Vācija paziņoja, ka izraida Savienoto Valstu izlūkdienestu pārstāvi ASV vēstniecībā Berlīnē. Laikraksts „Spiegel” to nodēvēja par „diplomātisko zemestrīci”. Ko teikt bija arī Vācijas kanclerei Angelai Merkelei.
„Veselais saprāts saka, ka sabiedroto izspiegošana ir bezjēdzīga spēku izšķērdēšana. Mums ir tik daudz problēmu, un es domāju, ka mums vajadzētu koncentrēties uz svarīgākām lietām. Esmu pārliecināta, ka vairāk paļāvības un uzticēšanās var novest un arī noved pie lielākas drošības,” sacīja Merkele.
Daudz atklātāks savos izteicienos bija finanšu ministrs Volfgangs Šoible. Viņš paziņoja, ka ASV rīcība ir „stulba”. Bet iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs norādīja, ka informācijas vērtība, ko šajos gadījumos varētu būt ieguvušas ASV, ir „smieklīga”, kamēr politiskais kaitējums ir krietni lielāks un nopietns.
Kā ierasts, ASV atsakās publiski tiešā veidā komentēt apsūdzības par izspiegošanu, norādot, kas tas var apdraudēt valsts nacionālo drošību. Tā vietā ASV izvēlas uzsvērt Vašingtonas un Berlīnes attiecību vērtīgumu.
ASV Valsts departamenta preses pārstāve Džena Psaki atgādināja, ka ASV attiecības ar Vāciju ir ļoti svarīgas. „Ir daudz jomu, kurās sadarbojamies. Protams, ir lietas, kurās mums ir atšķirīgi uzskati. Bet stipru attiecību pazīme ir spēja pārvārēt nesaskaņas vai izaicinājumus,” norādīja Baltā nama pārstāve.
Vašingtona arī uzsver, ka ir augstākā mērā svarīgi turpināt sadarbību drošības jomā, jo tā pasargā no draudiem gan vāciešus, gan amerikāņus. Daļa ASV amatpersonu - kaut gan tas nav publiski pausts - ir ļoti neapmierinātas par to, ka Vācija tik atklāti rīkojusies saistībā ar šo pēdējo spiegošanas skandālu. No otras puses, uz Vācijas līderiem no sabiedrības puses ir liels spiediens, it īpaši pēc tam, kad Vašingtona atteicās ar Berlīni parakstīt vienošanas par atteikšanos no savstarpējas izspiegošanas.
