No Ukrainas izvesti vairāk nekā 11 miljoni tonnu graudu; palīdzība mazāk attīstītajām valstīm joprojām nepieciešama

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

No Ukrainas saistībā ar "labības vienošanos" izvesti vairāk nekā 11 miljoni tonnu graudu. Eksperti uzsver, ka palīdzība mazāk attīstītajām valstīm joprojām nepieciešama.

No Ukrainas izvesti vairāk nekā 11 miljoni tonnu graudu; palīdzība mazāk attīstītajām valstīm joprojām nepieciešama
00:00 / 05:04
Lejuplādēt

Tā dēvēto "labības vienošanos" izdevās noslēgt 22. jūlijā Stambulā. Toreiz Ukraina un Krievija parakstīja atsevišķas vienošanās ar Turciju un ANO par graudu eksporta atsākšanu no Ukrainas Melnās jūras ostām. Vienošanās sākotnējais termiņš bija 120 dienas, proti, līdz 19. novembrim. Lai gan Krievija vēl nesen izstājās no šīs vienošanās un draudēja savu dalību neatjaunot, tomēr pagājušajā nedēļā vienošanās tika pagarināta vēl par četriem mēnešiem. Labības un lauksaimniecības produktu eksportēšana no Ukrainas kā pirms 22. jūlija, tā arī joprojām, ir ļoti būtiska vairākām Āzijas, Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm. Ukraina ir viena no lielākajām graudu eksportētājām pasaulē. Vienošanās pagarināšanu un labības eksporta nozīmi uzsvēra ANO Tirdzniecības un attīstības konferences ģenerālsekretāre Rebeka Grinspana.

"Mēs patiešām esam ļoti gandarīti par Melnās jūras graudu iniciatīvas pagarināšanu: tās ir ļoti labas ziņas pasaulei, pārtikas trūkuma krīzei, ko mēs piedzīvojam. Tas ir nozīmīgs ieguldījums problēmas risināšanā. Mērķis ir patiešām mazināt sāpes, ko izjūt daudzas jaunattīstības valstis saistībā ar pārtiku un mēslojumu, enerģētikas un finanšu krīzi, kurā mēs šobrīd dzīvojam un ko ģenerālsekretārs ir nosaucis par perfektu vētru," sacīja Grinspana.

Vienošanās paredz labības un citas pārtikas eksportu caur trīs Ukrainas ostām – Odesas un Čornomorskas ostām, kā arī ostu "Pivdennij".

Pirmais kuģis pameta Odesas ostu 1. augustā. Saskaņā ar "labības vienošanos" no Ukrainas ar vairāk nekā 430 kuģiem līdz šim eksportēti vairāk nekā 11 miljoni tonnu graudaugu un lauksaimniecības produktu. Sūtījumu apmērus pirms pāris nedēļām savā ikvakara uzrunā komentēja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Pāri mūsu robežām ar Eiropas Savienību un caur Donavas ostām ir eksportēti vairāk nekā 10 miljoni tonnu pārtikas produktu. Pateicoties Melnās jūras graudu iniciatīvai, 10 miljonus tonnu graudu eksportējam arī pa jūru. Tas ir nozīmīgs ieguldījums globālajā nodrošinātībā ar pārtiku," sacīja Zelenskis.

ASV Lauksaimniecības ministrijas novembra ziņojumā minēts, ka Ukrainas graudu eksports, izmantojot graudu koridoru, pieaudzis, bet tas joprojām ir zemāks nekā iepriekšējā gadā.

Graudu eksportam no Ukrainas ir izteikti sezonāls raksturs. Eksports sasniedz maksimumu neilgi pēc kviešu un miežu ražas, ko novāc jūlijā, bet kukurūzu novāc septembrī. Pa šo Melnās jūras koridoru tikusi eksportēta galvenokārt kukurūza. Saskaņā ar Ukrainas tirdzniecības datiem, kukurūzas eksports visa veida transporta veidos no jūlija līdz 8. novembrim ir vairāk nekā divkāršojies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt kviešu eksports ir mazāks par pusi no iepriekšējā līmeņa. Miežu eksports ir par trešdaļu mazāks nekā pērn.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs G20 samitā uzsvēra, ka vienošanās dēļ jau manāmas pozitīvas izmaiņas: "Melnās jūras graudu iniciatīva jau ir palīdzējusi stabilizēt tirgus un pazemināt pārtikas cenas. Katra procenta daļa mazina badu un glābj dzīvības."

Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) vecākais ekonomists Upali Galketi Aratčilage norādījis, ka pārtikas cenas ir kritušās, tomēr ne visur tas nozīmē tūlītējas pozitīvas izmaiņas.

"Globālās pārtikas cenas, ko mēra ar FAO pārtikas cenu indeksu, ir samazinājušās no augstākajiem rādītājiem, kas bija vērojami šā gada pirmajos mēnešos, sasniedzot maksimumu martā. Tomēr mēs esam pamanījuši, ka tas vēl nav izpaudies labākā piekļuvē pārtikai daudziem cilvēkiem vai zemākās mazumtirdzniecības cenās," sacīja Aratčilage.

Kravas nonāk dažādās pasaules vietās. Daļa pārtikas ir nonākusi pasaules nabadzīgākajās valstīs, bet daļa ir nosūtīta uz valstīm, kur, saskaņā ar ANO humānās palīdzības programmu, cilvēkiem draud bads. Lai gan labība nonāk tādās valstīs kā Omāna, Alžīrija, Etiopija un citās, ANO dati liecina, ka lielākā daļa Ukrainas pārtikas eksporta pēdējo trīs mēnešu laikā ir nonākusi Spānijā, Turcijā, Itālijā, Ķīnā un Nīderlandē. Septembrī ANO lēsa, ka nedaudz mazāk par 30% ir nonākuši valstīs ar zemākiem ienākumiem, bet 44% ir nosūtīti uz valstīm ar augstu ienākumu līmeni. Pirms februāra lielākās Ukrainas kviešu importētājas bija Ēģipte, Indonēzija un Bangladeša. "Labības vienošanās" turpināšana ir īpaši būtiska Āfrikai, piemēram, Tunisijai un Ēģiptei, norāda vācu analītiķi, sakot, ka piegāžu zaudēšana ilgtermiņā būtu postoša daudzām šī kontinenta valstīm.

KONTEKSTS:

Krievijas un Ukrainas "labības darījums" tika ar ANO un Turcijas starpniecību noslēgts 22. jūlijā. Pirmais kuģis vienošanās ietvaros pameta Odesas ostu 1. augustā. Ukraina ir viens no pasaulē lielākajiem labības eksportētājiem. Krievijas militārā iebrukuma dēļ Melnās jūras ostās sakrājušies miljoniem tonnu pārtikas. ANO brīdinājusi par bada risku galvenokārt trūcīgajās Āfrikas un Āzijas valstīs, ja piegādes nenotiks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti