No Ukrainas elektrotīkla atslēgts pēdējais strādājošais Zaporižjas AES reaktors

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 1 mēneša.

Krievijas karaspēka sagrābtās Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) pēdējais strādājošais reaktors ir atslēgts no Ukrainas elektrotīkla.

Pēdējais – sestais energobloks, lai gan atvienots no Ukrainas energotīkla, joprojām strādā un dzesē visus pārējos kodolreaktorus, kā arī uztur pašas atomelektrostacijas jaudu.

AES sestais reaktors atslēgts, jo apšaudes rezultātā aizdegās pēdējā augstsprieguma līnija, kas spēkstaciju savienoja ar Ukrainas elektroapgādes sistēmu, paziņojis Ukrainas enerģētikas uzņēmums "Enerhoatom". Ukraina atomelektrostacijas apšaudīšanā vaino Krievijas karaspēku.

Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko norāda, ka AES teritorijā remontdarbi nav iespējami, jo turpinās apšaudes.

"Enerhoatom" preses pārstāvis telekanālam CNN norādīja, ka situācija nav uzskatāma par ārkārtēju, taču joprojām ir saspringta.

Zaporižjas atomelektrostacijā darbu turpina divi Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras eksperti, bet vēl četri aģentūras darbinieki spēkstaciju pirmdien pameta.

"Tad mums būs pilnīga informācija par tur notiekošo, jo informatīvajā telpā ir ļoti daudz Krievijas paziņojumu. Tomēr Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai ir tehniskas pilnvaras no ANO," norāda bijušais Ukrainas Kodolenerģijas uzraudzības inspekcijas vadītājs Hrihorijs Plačkovs.

"Domāju – ja ziņojums būs pietiekami godīgs, tas var kļūt par pamatu, lai atstādinātu Krieviju no lēmumu pieņemšanas starptautiskās organizācijās. Tas būs arī pamats sankciju noteikšanai pret tādām lielajām korporācijām kā "Rosatom"."

Tikmēr Ukrainas dienvidos Hersonas apgabalā turpinās smagas cīņas, jo valsts aizstāvji cenšas atbrīvot okupētās teritorijas. Ukrainas ofensīvas dēļ Hersonas okupācijas varai nācies atlikt plānoto pseidoreferendumu par apgabala pievienošanu Krievijai.

Hersonas apgabala okupācijas administrācijas vadītāja vietnieks Kirils Stremousovs paziņojis, ka referendums pagaidām tiek atlikts, bet piebilda, ka balsojums noteikti tiks organizēts.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti