Brāļi Valērijs un Vitālijs Olenijčuki Latvijā ieradās 2013. gada beigās. Pirmo apvidus auto viņi ziedoja 2014. gadā, kad brāļu dzimto pilsētu Severodonecku pirmo reizi okupēja Krievijas karaspēks. Kad pilsētu atbrīvoja, brāļi savu tā saukto "gelendevāgenu" uzdāvināja brīvprātīgo bataljonam "Aidar". Kad šogad 24. februārī sākās karš, brāļi, kuri jau labu laiku bija padzīvojuši Latvijā, nolēma vākt un sūtīt mašīnas Ukrainas armijai.
Vitālijs stāstīja: "Šī mašīna paredzēta pieciem cīnītājiem. Un šajā piekabē var būt "Javelin", var būt "Stinger", drons vai kaut kas cits. Pateicoties šai mašīnai, vienība no pieciem cilvēkiem ar labu tehniku var īsā laikā būt vairākās vietās, izdarīt savu darbu un ātri pārvietoties."
Vitālijam Latvijā ir informācijas tehnoloģiju uzņēmums, bet viņa brālis Valērijs vairāk nodarbojas ar bijušās Slokas papīrfabrikas ēkas rekonstrukciju ar sapni papīrfabrikas teritorijā kādreiz ierīkot Jūrmalā lielāko festivālu laukumu. Jau iepriekš šeit tika ierīkots kultūras centrs, kur notika dažādi izklaides pasākumi. Taču tagad brāļiem ir citas prioritātes.
Valērijs sacīja: "Buča, Irpiņa, Mariupole. Tu mēģini atslēgties no tā visa. Es par to pat nedomāju. Es zinu, kas tur notiek, taču koncentrējos tikai uz to, kā mēs varam palīdzēt. Es atslēdzu visus pārdzīvojumus. Es zinu, kas notiek, es zinu, ko viņi tur dara, taču mums par to nav jādomā. Mums tas viss ir maksimāli jāaptur."
Ar ziedojumu piesaisti automašīnām neveicās pārāk labi, tāpēc brāļiem palīdzēja pazīstamais ukraiņu žurnālists, raidījuma "Pasaule uz ārpusi" vadītājs Dmitrijs Komarovs. Arī latviešu draugi, kā uzņēmējs Raivis Fedorovičs, kurš brāļiem ziedoja savu auto.
Federovičs norādīja: "Kas jādara, tas jādara. Draugus iepazīst nelaimē. Tā ka strādājam kopā, atrodam jaunus draugus, un ir savs ieguldījums gan vietējā, gan Eiropas drošībā."
Kopumā kopš 2014. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā brāļi nosūtījuši Ukrainas armijai jau 85 auto.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
