Vietēji iedzīvotāji ziņu aģentūrai DPA teica, ka daļa izbēgušo devušies uz tuvējiem laukiem, bet citi uz salīdzinoši netālo Rakas pilsētu, kas reiz bija džihādistu grupējuma „Islāma valsts” bastions.
Sīrijas kurdu kaujinieki iepriekš norādījuši, ka pēc Turcijas izvērstās militārās ofensīvas pret viņiem sagūstīto džihādistu kaujinieku apsargāšana vairs nevarēs būt prioritāte. Tas pastiprinājis bažas par radikālā grupējuma atdzimšanu Sīrijā.
Sīrijas kurdi spēlēja nozīmīgu lomu grupējuma sakaušanā. Saskaņā ar Sīrijas kurdu sniegtajiem datiem, septiņos viņu apsargātos cietumos atrodas vairāk nekā 12 tūkstoši cilvēku, kurus tur aizdomās par dalību grupējumā „Islāma valsts”, un vismaz trešā daļa viņu ir no ārvalstīm. Precīza cietumu atrašanās nav zināma, taču daži atrodoties netālu no robežas ar Turciju.
Turcija savukārt paziņojusi, ka uzņemsies atbildību par visiem džihādistu grupējuma ieslodzītajiem kaujiniekiem, kurus atradīs ofensīvas laikā.
Turcijas militārās operācijas Sīrijas ziemeļaustrumos izraisīja ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums atsaukt tur izvietotos ASV karavīrus, kas atbalstīja Sīrijas kurdu kaujiniekus cīņā pret džihādistu grupējumu „Islāma valsts”.
Ankara kurdu kaujiniekus uzskata par draudu savai nacionālajai drošībai, un viens no iebrukuma mērķiem ir viņus padzīt no pierobežas. Ankara vēlas Sīrijā izveidot aptuveni 30 kilometrus platu un gandrīz 500 km garu „drošības zonu” gar robežu. Tā arī plāno uz šo zonu pārvietot vairāk nekā trīs miljonus sīriešu bēgļu, kas patlaban atrodas Turcijā.
Apvienoto Nāciju aprēķini liecina, ka, bēgot no kaujām, savas mājas pametuši jau vismaz 130 tūkstoši cilvēku, kopš Turcija trešdien sāka ofensīvu liecina. Saskaņā ar mediju un aktīvistu organizāciju ziņoto, konfliktā bojā gājuši vismaz 55 civiliedzīvotāji abās robežas pusēs, kā arī vairāk nekā simts kaujinieku gan no kurdu, gan Turcijas spēku puses.
Neskatoties uz Sīrijas kurdu apsūdzībām par „dūrienu mugurā”, Savienotās Valstis uzstāj, ka viņus nav pametušas. Vašingtona Turcijai, kas ir sabiedrotā NATO dalībvalsts, piedraudējusi ar ekonomiskajām sankcijām, ja tā neapturēs ofensīvu. Francija un Vācija paziņojušas, ka aptur bruņojuma pārdošanu Turcijai. Tuvākajās dienās Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmē arī tiks spriests par Eiropas Savienības līmeņa ieroču embargo pret Turciju.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans svētdien bija nepiekāpīgs un paziņoja, ka ne sankcijas, ne ieroču embargo neapturēs viņa valsts militāro ofensīvu pret Sīrijas kurdiem.
