Līdz šim Baltkrievija mēģināja dažādos veidos iegūt no rietumvalstu sankcijām, kas uzliktas Krievijai, piemēram, pārfasējot dažādus Eiropas pārtikas produktus kā Baltkrievijā ražotus un tālāk eksportējot tos uz Krieviju. Tomēr tagad arī Baltkrievija ir sākusi izjust Krievijas ekonomiskās krīzes un rubļa krituma sekas.
Bailēs no Baltkrievijas rubļa sabrukuma, iedzīvotāji šajā valstī masveidā steidz mainīt savus iekrājumus citā valūtā, pārsvarā uz eiro vai ASV dolāriem. Pie valūtas maiņas punktiem veidojas rindas un tiek ziņots, ka atsevišķos maiņas punktos pat ir pietrūcis ārvalstu valūtas.
Lai mēģinātu apturēt paniku, Baltkrievijas Centrālā banka ir ieviesusi īpašu 30% nodevu katrai valūtas maiņas operācijai. Tādēļ tie, kuri nav paspējuši samainīt valūtu, tagad steidz iegādāties sadzīves preces - ledusskapjus, televizorus un veļas mašīnas, pat konjaku un ikrus. Baltkrievijas interneta portāls "Onliner.by" aptaujāja dažus pircējus pārpildītā Minskas elektropreču veikalā.
Tikmēr Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko mierina iedzīvotājus, sakot, ka Baltkrievijas rublis spēs izturēt šo pārbaudījumu. Viņš arī aicina iedzīvotājus nemainīt valūtu, jo tas atstās sekas uz maiņas kursu.
Līdzīga situācija turpinās arī Krievijā. Ik pa laikam parādās baumas, ka "Sberbank" - Krievijas lielākā banka - varētu apturēt operācijas ar maksājumu kartēm. Tomēr banka šādas ziņas noraida.
