No klusām ielām līdz izķertam tualetes papīram - Eiropā žurnālisti fiksē līdzīgu reakciju uz Covid-19

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

No neredzēti klusām pilsētu galvenajām ielām līdz veikalos izķertam tualetes papīram – jaunā koronavīrusa krīze apliecinājusi, cik eiropieši dažādās valstīs savā rīcībā ir līdzīgi. Gan panikas, gan solidaritātes izpausmēs. Iespaidos un novērojumos par sev apkārt notiekošo dalījās “Euranet Plus” radiostaciju žurnālisti no dažādām Eiropas valstīm. 

Lai gan Eiropas Savienības (ES) valstis uz vīrusa krīzi reaģēja dažādā tempā un pieņēma atšķirīgus lēmumus, jo veselības aprūpes jautājumi ir katras dalībvalsts pārziņā bez centrāla ES regulējuma, “Euranet Plus” raidstaciju žurnālistu stāsti par sabiedriskās dzīves izmaiņām un cilvēku attieksmi zīmē diezgan līdzīgu ainu dažādās Eiropas valstīs. Piemēram, pašmājās novērotā panika veikalos bijusi ļoti līdzīga arī Beļģijā, stāsta RTBF žurnāliste Alise Debatī no Briseles. 

Eiropā uz Covid-19 krizi reaģē līdzīgi
00:00 / 06:45
Lejuplādēt

“Kad izziņoja šos ierobežojumus, Beļģiju pārņēma neliels panikas vilnis. Daudzi steidzās iepirkties, sociālajos tīklos parādījās video ar rindām pie atsevišķiem lielveikaliem. Beļģi metās pirkt ilgstoši glabājamu pārtiku un pārsteidzošā kārtā arī tualetes papīru milzīgos daudzumos," pastāstīja Debatī. "Pieprasījums pēc tā pēdējās dienās ir dubultojies. Vēl vienu panikas iepirkšanās fenomenu varēja novērot Ljēžas provincē, kur cilvēki steidzās pirkt dējējvistas. Taču līdzās visām šīm panikas izpausmēm redzam arī daudz solidaritātes. Cilvēki piedāvājas šūt sejas maskas aprūpētājiem, mākslinieki piedāvā gleznas slimnīcām. Tiek radītas platformas, kas palīdz izolētajiem sagādāt iepirkumus. Un katru vakaru pulksten astoņos beļģi tāpat kā citviet Eiropā iziet uz balkoniem, lai aplaudētu saviem mediķiem.”

Ironiski, ka gandrīz visi žurnālisti kā amizantu faktu piemin tualetes papīra pazušanu no veikalu plauktiem.

Vācijā pirmais inficēšanās gadījums tika konstatēts janvāra beigās, bet pandēmijas ietekmi pa īstam vācieši sajutuši pēdējās pāris nedēļās tāpat kā vairums no mums, sacīja “ams radio” žurnāliste Amēlija Ferstere no Bīlefeldes Vācijā.

“Pie mums nav komandantstundas kā dažviet citās valstīs. Veikalos viss ir gandrīz kā parasti – izņemot to, ka trūkst tualetes papīra. Tāpēc cilvēki nemitīgi par to runā – kur dabūt tualetes papīru, ziepes un miltus," atzina Ferstere. "Pie kasēm cilvēkus lūdz iespēju robežās maksāt ar karti, lai izvairītos no fiziska kontakta. Vācijā joprojām daudzviet ir tradīcija maksāt skaidrā naudā. Vispār šis viss ir ļoti savādi – skolas un bērnudārzi pēkšņi ir slēgti, daudziem bērni ir mājās. Radio kolēģiem nav viegli – daudzi dzīvās pārraides translē no mājām, un ir diezgan traki, ja pēkšņi fonā ierejas suns vai istabā ielaužas divgadnieks. Vispār gaisā ir diezgan saspringta atmosfēra.”

Pēkšņs klusums pārņēmis arī Eiropas Savienības sestās lielākās ekonomikas – Polijas – pilsētas,

apraksta Polijas Radio žurnālists Marcins Pospjehs Varšavā.

“Parasti ļaužu pilnā Varšava pašlaik ir tukša un klusa, mazliet kā svētdienas rītos," situāciju Polijas galvaspilsētā iezīmēja Pospjehs. "Lielās iepirkšanās ielas, kas parasti ir dzīvīgas ņudzoņas pilnas, pašlaik ir kā izslaucītas, tāpat arī Centrālā stacija. Daudz kas mainījies arī Polijas Radio darbā. Tikai cilvēki, kuru klātbūtne ir absolūti nepieciešama, nāk uz darbu. Vairums strādā no mājām un pārsvarā intervijas veic attālināti. Bet, ienākot radio ēkā, ir obligāti jādezinficē rokas un jāmēra temperatūra. Neviens no mums nešaubās, ka mūsu drošība ir atkarīga no tā, kā paši rīkosimies. Un vislabāk ir vienkārši palikt mājās.”

Līdzīgi drošības pasākumi, kā apraksta Polijas Radio kolēģis, ieviesti arī Latvijas Radio. Arī vairums mūsu žurnālistu pašlaik iespēju robežās strādā no mājām, bet pašā radio mājā ir stingri dezinfekcijas noteikumi. Klātienes interviju trūkums mums šajā laikā ir lielākais pārbaudījums, jo telefonsaruna vai videozvans nespēj pilnībā aizstāt klātienes kontaktu. Taču

piespiedu distancēšanās māca mūs strauji meklēt un apgūt jaunas tehnoloģijas un ierakstu metodes, lai klausītāji iespējami maz justu skaņas kvalitātes izmaiņas.

Piemēram, intervējamos tagad nereti lūdzam telefonsarunas laikā ierakstīt savu balsi otrā mobilajā telefonā kā diktofonā.

Kamēr pie mums tikai nupat tikts līdz krasiem pulcēšanās ierobežojumiem brīvā dabā, Beļģijā un vairākās citās valstīs tie jau ir spēkā labu laiku. Kolēģis Briselē Artjoms Konohovs stāsta, ka, par spīti šiem ierobežojumiem, parkos, sevišķi nedēļas nogalē un saulainā laikā, tomēr pulcējas diezgan daudz ļaužu.

“Tas rada izaicinājumus policijai, kas mēģina panākt, lai cilvēki nesēž zālē, nepulcējas grupās, nespēlē bumbu vai netaisa pikniku," pastāstīja Konohovs. "Pastaigas gan joprojām ir atļautas, var doties uz pārtikas veikalu un aptieku, var doties arī sporta nodarbībās. Galvenais nosacījums – nedarīt to grupās, kas lielākas par diviem cilvēkiem. Visdrošāk to darīt ir vienatnē.”

Artjoms gan saka, ka

diezgan vispārīgos valdības noteiktos ierobežojumus dažādos policijas iecirkņos Briselē mēdz interpretēt dažādi, tāpēc neiztiek arī bez starpgadījumiem.

“Piemēram, bija ziņas, ka cilvēki no viena pilsētas mikrorajona devās uz centru, un tur policija viņiem teica, ka ir jāatgriežas savā mikrorajonā, jo drīkst pastaigāties tikai tur. Bet vēlāk Briseles reģiona vadītājs Rudijs Fervords teica, ka pārvietoties starp dažādiem mikrorajoniem jeb komūnām, kā tās te sauc, ir atļauts. Policija pateicās viņam par lielāku skaidrību.”

Briseles ielās arī patrulē automašīnas ar skaļruņiem, kādas varbūt drīz redzēsim arī Rīgā. Cilvēki trīs valodās tiek aicināti palikt mājās, bet, dodoties uz ielas, ievērot distanci vienam no otra. Pašlaik ierobežojumi Beļģijā noteikti līdz 5. aprīlim, tomēr jau tagad valdība brīdina, ka, visticamāk, tos nāksies pagarināt, tāpat kā Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti