Viņš pauda, ka patlaban Eiropas Savienībā (ES) pastāv valstu nacionālās, taču ne ES kopīga politika bēgļu uzņemšanā. Proti, ES valstis palīdz dienvidvalstīm izglābt bēgļus, taču nevēlas tos uzņemt pie sevis. Vienlaikus uz ES dalībvalstu iekšējām robežām tiek celtas sētas, cerot apturēt iebraucējus, kā arī brūk Dublinas sistēma, kas paredzēja bēgļu atdošanu valstīm, kurās bēgļi ieradās vispirms.
Tiesa, arī ASV un Krievija neizrāda iniciatīvu bēgļu uzņemšanā. Proti, ASV šobrīd ir gatava uzņemt vien pāris tūkstošus bēgļu, savukārt Krievija, kas uzstājas kā Sīrijas draugs, nevienu negrib uzņemt.
Viņš pauda, ka tie cilvēki, kas Eiropā ierodas no Sīrijas, gandrīz vienmēr ir bēgļi, no Afganistānas - lielākā daļa. Arī daudziem somāliešiem un sudāniešiem ir tiesības uz bēgļa statusu. Savukārt no Balkānu valstīm iebraukušie, visticamāk, ir ekonomiskie migranti.
Attiecībā uz Latviju - Muižnieks mudināja bēgļiem mācīt latviešu valodu un citādi palīdzēt šiem cilvēkiem nostāties uz kājām. "Tā ir ne tikai viņu, bet arī mūsu atbildība - [palīdzēt] nostāties šiem cilvēkiem uz kājām!" norādīja Muižnieks. Tikai tad tie varēs maksāt nodokļus un citādi kļūt par stabiliem Latvijas pilsoņiem.
Viņš arī kritizēja Latvijas nostāju, kam patīk iegūt no solidaritātes, piemēram, saņemt ES struktūrfondu finansējumu un piedalīties NATO programmās, taču nepatīk uzņemties savu daļu atbildības.
Lēsts, ka šogad ES jau ir ieradušies ap 750 000 bēgļu, galvenokārt no Sīrijas. Tomēr daudzi ir ieradušies arī no nemierīgās Afganistānas, Irākas, Eritrejas un Somālijas.
