Paziņojumu Daniels Ortega un Nikolass Maduro izplatīja dienu pēc tam, kad Dienvidamerikas līderi sanāksmē nosodīja Bolīvijas prezidenta Evo Moralesa lidmašīnas novirzīšanu Eiropā saistībā ar aizdomām, ka tajā ir bēguļojošais ASV pilsonis, kas pašlaik atrodas Maskavā.
„Kā Venecuēlas Bolivāra republikas valsts vadītājs, es nolēmu piedāvāt humānu patvērumu jaunam amerikānim Edvardam Snoudenam.. lai pasargātu šo jauno cilvēku no vajāšanas, ko sākusi pasaulē ietekmīgākā impērija,” Venecuēlas prezidents Maduro sacīja piektdien uzrunā, ar impēriju domājot ASV.
Venecuēlas Ārlietu ministrija gan norādīja, ka valsts valdībai vēl ir jāsaņem oficiāls Snoudena patvēruma lūgums.
Maduro piedāvājumu Snoudenam piešķirt patvērumu izteica runā par godu Venecuēlas neatkarībai. Pagaidām nav zināms, vai Venecuēlas piedāvājumam ir kādi nosacījumi. Maduro piebilda, ka vairākas citas Latīņamerikas valstu valdības ir paudušas savu lēmumu „aiz cieņas” piedāvāt Snoudenam patvērumu.
Atsevišķā runā Managvā piektdien Nikaragvas prezidents Ortega sacīja, ka gadījumā, „ja apstākļi atļaus”, viņa vadītā valsts vēlas piedāvāt Snoudenam patvērumu, tomēr viņš neprecizēja, kas ir šie apstākļi.
Ortega norādīja, ka Nikaragvas vēstniecība Maskavā ir saņēmusi Snoudena lūgumu piešķirt patvērumu un tagad izvērtē to. „Mums ir suverēnas tiesības palīdzēt personai, kas ar nožēlu atklāja, kā Savienotās Valstis izmanto tehnoloģijas, lai spiegotu visā pasaulē, jo īpaši pie saviem Eiropas partneriem,” paskaidroja Nikaragvas prezidents.
Maduro un Ortega ceturtdien pievienojās citu Dienvidamerikas valstu līderiem Bolīvijas pilsētā Kočabambā, lai paustu nosodījumu par Moralesa lidmašīnas novirzīšanu. Valstu līderi pieprasīja atvainošanos no Eiropas valstīm, saistībā ar to, ka Francija, Itālija, Portugāle un Spānija otrdien liedza Moralesa lidmašīnai, kas lidoja no Maskavas, šķērsot savu gaisa telpu un viņa lidmašīna tika novirzīta uz Vīni.
Bolīvijas prezidents uzstāj, ka Eiropas valstīm rīkojumu slēgt gaisa telpu deva ASV. Viņš piedraudēja slēgt ASV vēstniecību Bolīvijā. Arī Maduro apgalvoja, ka ASV Centrālā Izlūkošanas pārvalde (CIP) deva rīkojumu Eiropas valstīm.
Spānijas ārlietu ministrs Hosē Garsija Margaljo sabiedriskajai televīzijai piektdien sacīja, ka "viņi teica, ka viņš atrodas tajā", tomēr neprecizēja, kas ir viņi.
Francija atvainojās par to, ka uz laiku bloķēja Moralesa lidmašīnu, tomēr prezidents Fransuā Olands uzsvēra, ka „bija pretrunīga informācija par tās pasažieriem”.
Snoudens ir lūdzis piešķirt viņam patvērumu 27 pasaules valstīm, bet lielākā daļa Eiropas valstu, kā arī Brazīlija un Indija viņa lūgumu noraidīja, bet kresi noskaņotās Latīņamerikas valstis ir paudušas līdzjūtību.
Tiek uzskatīts, ka Snoudens turpina uzturēties Maskavas Šeremetjevas lidostā, kur viņš 23.jūnijā ieradās no Honkongas kā tranzītpasažieris, bet viņš nevar doties prom, jo ASV ir anulējušas viņa pasi un viņam nav ceļošanai derīga dokumenta.
Kriminālapsūdzības, tostarp par spiegošanu un valdības īpašuma zādzību, 30 gadus vecajam Snoudenam ir izvirzītas federālā tiesā ASV Virdžīnijas štatā, kur ir bāzējies viņa bijušais darba devējs - privāta konsultāciju firma „Booz Allen Hamilton”, kas sniedza pakalpojumus ASV Centrālajai izlūkošanas pārvaldei (CIP). Ir izdots arī orderis viņa aizturēšanai.
Snoudens 20.maijā no ASV aizlidoja uz Honkongu. Atrodoties tur, viņš noplūdināja ASV un Lielbritānijas presē ziņas par slepenām programmām, ar kurām ASV izlūkdienesti izspiegojuši interneta un telefonsarunu datus.
