Taču šoreiz valsts Neatkarīgā nacionālo vēlēšanu komisija, tā vien liekas, ir pārspējusi pati sevi, jo lēmums atlikt prezidenta un parlamenta vēlēšanas tika paziņots trijos naktī – vien piecas stundas pirms vēlēšanu iecirkņu atvēršanas. Komisijas paziņojumā norādīts, ka, izvērtējot rīcības plānu un ņemot vērā dažādus loģistikas sarežģījumus, brīvu un godīgu vēlēšanu sarīkošana pašlaik neesot iespējama. Tāpēc šodien paredzētais balsojums tiek atlikts uz nākamo sestdienu, savukārt 2. martā plānotās gubernatoru, štatu asambleju un federālo padomju vēlēšanas pārceltas uz 9. martu.
Vēlēšanu komisija gan nav paskaidrojusi, kādi tieši ir iemesli balsojuma atlikšanai, taču BBC norāda, ka viens no šādiem ieganstiem varētu būt bažas par drošību. Pēdējo divu nedēļu laikā notikuši vairāki uzbrukumi vēlēšanu komisijas birojiem. Šo uzbrukumu laikā iznīcināti tūkstošiem elektronisko viedkaršu lasītāju, kā vēlētāju kartīšu. Vakar valsts ziemeļrietumos tika atklāti arī 66 nogalināti cilvēki, starp kuriem ir daudz bērnu un sieviešu. Tāpat izskanējušas ziņas, ka varas iestādēm ir radušās grūtības nogādāt līdz 120 tūkstošiem iecirkņu vēlēšanu materiālus un biļetenus. Turklāt daudzos reģionos novērojami regulāri elektropiegādes pārrāvumi, kas arī varētu kavēt vēlēšanu gaitu.
Šāds varas iestāžu lēmums izsaucis pamatotu neapmierinātību gan no politisko partiju puses, gan izraisījis sašutumu vienkāršajos vēlētājos. Divas Nigērijas lielākās partijas – ''Visu progresīvo kongress'' un Tautas demokrātiskā partija - asi nosodījušas vēlēšanu atlikšanu, apsūdzot viena otru mēģinājumos manipulēt ar balsojuma rezultātiem.
Taču daudz neapmierinātāki ir vēlētāji, kuriem dažkārt pat nācies mērot vairākus simtus kilometru, lai nodotu savu balsi. Tagad daudzi no viņiem ir neizpratnē, kā un kur pavadīt priekšā stāvošo nedēļu līdz pārceltajām vēlēšanām. Vienlaicīgi varas iestādes tiek kritizētas par to, ka sagatavošanas procesā ir ieguldīti ievērojami līdzekļi, plānošana ir turpinājusies gandrīz četrus gadus un tāpat vēlamo sasniegt nav izdevies.
Runājot par pašām vēlēšanām, vislielākā uzmanība tiek pievērsta tieši cīņai par Nigērijas prezidenta krēslu, uz kuru pretendē 73 kandidāti. No tiem par reālākajiem pretendentiem gan tiek uzskatīts pašreizējais valsts vadītājs, 76 gadus vecais Muhammadu Buhari un opozīcijas līderis, bijušais viceprezidents Atiku Abubakars, kuram arī ir jau 72 gadi. Kā norāda aģentūra "France Press", vēlēšanu atlikšana pirms trijiem gadiem ļāva tā brīža prezidentam Gudlakam Džonatanam atgūt daļu no balsīm un samazināt opozīcijas pretendenta Buhari pārsvaru, un tiek uzskatīts, ka šāds scenārijs varētu atkārtoties arī šoreiz. Īpaši tāpēc, ka prezidentam Buhari nav īsti izdevies izpildīt iepriekšējās vēlēšanās dotos solījumus uzvarēt džihādistu grupējumu "Boko Haram", apkarot korupciju un uzlabot no naftas atkarīgo valsts ekonomiku.
Taču džihādistu uzbrukumi joprojām notiek un ekonomika ar grūtībām atkopjas no recesijas. Opozīcijas līderis Atiku Abubakars sevi sauc par modernu, enerģisku un uzņēmējdarbībai labvēlīgi noskaņotu līderi. Šādi apgalvojumi gan izraisa smīnu daudzos komentētājos, kuri atgādina, ka no 84 miljoniem reģistrēto vēlētāju vairāk nekā puse ir vecumā no 18 līdz 35 gadiem.
