Āfrika, karsts klimats, tumšādaini cilvēki, nabadzība: šādas atbildes uz jautājumu, ar ko viņiem saistās Nigēra, visbiežāk sniedza Rīgas ielās satiktie cilvēki.
Bieži tiek jaukta ar Nigēriju
Nigēra ir gan viena no nabadzīgākajām, gan viena no karstākajām, gan arī viena no tūristiem nedraudzīgākajām valstīm pasaulē. Turklāt tā bieži tiek jaukta ar tās daudz mazāko, bet desmitkārt vairāk apdzīvoto kaimiņvalsti Nigēriju.
Abām valstīm gan ir ļoti daudz kopīga, tostarp robeža, ko savulaik visai mākslīgi nosprauda Londonas un Parīzes pārstāvji, lai ierobežotu Vācijas ekspansiju Rietumsahāras reģionā. No šīs vēsturiskās dalīšanas ir saglabājusies viena izteikta atšķirība – Nigēras elite vairāk runā franču valodā, savukārt Nigērijā izplatītāka ir angļu valoda.
Nigērā visvairāk lietotā gan ir hausu valoda, tajā sazinās vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju. Līdztekus franču valodai kopumā valstī ir vēl 10 oficiālās valodas, bet dažādu cilšu valodu skaits sasniedz apmēram 20. Bet tas nemaz nav tik daudz uz 24 miljoniem valsts iedzīvotāju.
20 reižu lielāka par Latviju
Nigēra pēc platības ir aptuveni 20 reižu lielāka par Latviju, ar 1,27 miljoniem kvadrātkilometru tā ir lielākā valsts Rietumāfrikā. Taču vienlaikus Nigēra ir arī viena no 45 pasaules valstīm, kurām nav pieejas jūrai.
Skaidrs, ka šādām valstīm nākas saskarties ar ekonomiskiem izaicinājumiem, jo saražotie produkti ir mazāk konkurētspējīgi, tos vienkārši ir daudz sarežģītāk nogādāt līdz ostām.
Nigērā no 1,27 miljoniem kvadrātkilometru lielās teritorijas tikai 300 kvadrātkilometru aizņem ūdens. Tas ir aptuveni par 2000 kvadrātkilometru mazāk nekā Latvijā.
Nigēras upe, kas šķērso valsti, ir trešā lielākā Āfrikā. Tieši šīs upes tuvumā dzīvo lielākā daļa valsts iedzīvotāju, kuri galvenokārt pārtiek no pašu izaudzētās ražas un lopiem. Līdzīgi kā Nīlas piekraste, arī Nigēras apkārtne ir ļoti auglīga, taču ūdens ziņā ir viena liela atšķirība – Nigēras upē faktiski nav dūņu.
Tiek uzskatīts, ka Nigērai ir vismaz divas lielas problēmas – ārkārtēja nabadzība un arī augstā nedrošība. Tagad šīm nedienām var pieskaitīt arī koronavīrusa radītās problēmas, kas daudzas Āfrikas valstis skar īpaši sāpīgi.
Karstums un nabadzība
Pie problēmām jāpiemin arī ārkārtīgi lielais karstums. Daudzi gan teiks, ka vidējā temperatūra ap 28 grādiem ir tieši tas, kas vajadzīgs, bet grūti iedomāties dzīvi šādā karstumā, ņemot vērā, ka četras piektdaļas no valsts teritorijas aizņem Sahāras tuksnesis.
Valstī, kurā aptuveni 40 procentus no iekšzemes kopprodukta nodrošina lauksaimniecība, dabas apstākļiem ir ļoti liela nozīme. Diemžēl biežais sausums nenāk par labu ne iedzīvotājiem, ne ekonomikai.
Tas arī izskaidro, kāpēc Nigēra ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē, mērot iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes. Nigērai šis rādītājs ir 1010 eiro, bet Latvijai tas ir nedaudz vairāk par 26 000 eiro.
Nabadzības līmenis tiešām ir ļoti satraucošs, jo divas trešdaļas cilvēku dzīvo zem nabadzības robežas, bet vairāk nekā 40% valsts iedzīvotāju ir jāiztiek ar mazāk nekā vienu dolāru dienā.
Netrūkst izejvielu
Bet nav jau gluži tā, ka Nigērai nav nekādu ienākumu avotu. Tā joprojām ir viena no lielākajām urāna ieguvējām pasaulē, un tai ir arī ļoti labs naftas, zelta, ogļu un citu minerālu iegūšanas potenciāls… Ja vien būtu nauda, ko ieguldīt rūpniecībā un attīstībā.
Tāpēc pašlaik ir jāiztiek ar ļoti primitīvi aprīkotām raktuvēm, kuras, no vienas puses, nodrošina darbu vietējiem iedzīvotājiem, no otras puses – piesaista cilvēkus ar ne tiem labākajiem nodomiem. Un, treškārt, šādas privātās raktuves ir viens no iemesliem, kāpēc strauji sarūk jau tā niecīgie Nigēras meži.
Pēdējo desmit gadu laikā Nigēra patiesībā ir piedzīvojusi ekonomisko augšupeju, un tas lielā mērā noticis, pateicoties nu jau bijušajam prezidentam Mahamadu Isufu, kurš spēja novērst dažādus etniskos konfliktus, piemēram, ieceļot tuaregu cilts līderi par premjerministru un piešķirot augstus amatus arī citu cilšu pārstāvjiem.
Isufu arī aktīvi ieguldīja valsts līdzekļus lauksaimniecībā, turklāt, atšķirībā no dažu citu Āfrikas valstu līderiem, viņš izlēma uz trešo pilnvaru termiņu nekandidēt, tā vietā sarīkojot brīvas un godīgas vēlēšanas.
Septiņi bērni uz katru sievieti
Un tomēr 2020. gadā Nigēra tika atzīta par visvājāk attīstīto valsti pasaulē. ANO tautas attīstības indekss, ko sastāda ANO Attīstības programma, liecina, ka Nigēra ierindojās 189. vietā no 189 pārskatā iekļautajām valstīm. Par atpalicības cēloņiem daudz ko liecina viens no rādītājiem – Nigēras bērni skolā mācās vidēji nedaudz vairāk kā divus gadus.
Nigērā bērnu ir ļoti daudz. Tas izskaidrojams ar pasaulē augstāko bērnu skaitu uz vienu sievieti, vidēji uz katru sievieti dzimst 6,9 bērni.
Parasti tiek uzskatīts, ka straujš iedzīvotāju skaita pieaugums kādā valstī ir skaidrojams vai nu ar slikto ekonomisko stāvokli, vai nu ar informācijas trūkumu par kontracepcijas līdzekļiem, vai arī ar sliktiem dzīves apstākļiem. Lielajam bērnu skaitam ir arī otra, diezgan skarba puse – normālas medicīnas aprūpes, vakcīnu un antibiotiku trūkums noved arī pie ļoti augstas bērnu mirstības.
Šajā bēdīgajā rādītājā Nigēra ir pirmajā pieciniekā pasaulē, pareizāk sakot, 4. vietā; no 1000 dzimušo bērnu pirmā dzīves gada laikā nomirst 68. Vēl traģiskāki rādītāji ir, piemēram, Afganistānā, kur šis skaitlis pārsniedz 100.
Džihādistu ietekme
Otra lielākā Nigēras problēma aiz nabadzības ir nedrošība. Lai arī par pašu Nigēru ziņās tik bieži nav dzirdēts, par bēdīgi slaveno Sāhelas reģionu gan tiek ziņots krietni biežāk. Nopietnas problēmas šajā reģionā aizsākās gandrīz pirms 10 gadiem, kad 2012. gadā Mali piedzīvoja islāma džihādistu uzbrukumus.
Toreiz situācijas stabilizēšanā iesaistījās bijusī koloniālā lielvara Francija, kas atsita džihādistu iebrukumus, taču par spīti ārvalstu militāro spēku klātbūtnei vardarbība turpinās un cietēju lomā nokļuvušas arī Mali kaimiņrepublikas – Burkinafaso un Nigēra.
Šo triju valstu robežu saskarsmes punktā izveidojies visai beztiesisks reģions, ko kontrolē grupējums “Islāma valsts plašākā Sahāras reģionā”, kas ieviesis bargus šariata likumus. Šis grupējums regulāri veic iebrukumus arī Nigērā un, piemēram, 2017. gadā uzbrukumā Tongo Tongo ciematam tika nogalināti četri amerikāņu un četri nigēriešu karavīri.
Turpmākajos gados grupējums veica uzbrukumus armijas bāzēm visās kaimiņvalstīs, nogalinot jau simtiem karavīru. Francija gan nesen paziņoja, ka tās spēki Mali ir nogalinājuši grupējuma līderi Adnanu Abu Validu al Sahravi.
Kaujinieki pievilina bērnus
Taču džihādistu uzbrukumi reģionā turpinās, un ļoti bieži tajos cieš bērni. Kā savā jaunākajā pētījumā norāda cilvēktiesību aizsardzības organizācija “Amnesty International”, arvien lielāks skaits bērnu Nigērā tiek vai nu nogalināti, vai arī tiek rekrutēti karošanai gan grupējuma “Islāma valsts”, gan citu grupējumu rindās. Šāda rīcība ir kara noziegums.
Ārkārtējas nabadzības apstākļos bērnu un jauniešu pievilināšana karošanai džihādistu rindās ir ļoti vienkārša – tiek piedāvāta pārtika, nauda vai apģērbs.
Optimisti spriež, ka mūsdienās, kad arī Nigēras iedzīvotājiem, īpaši jaunākajai paaudzei, paveras iespējas piekļūt internetam, palielinoties iespēja, ka šie cilvēki saskatīs jaunas izaugsmes iespējas un vairāk domās par ieguldīšanu nākotnē. Taču tā vien izskatās, ka idealizēti nākotnes plāni bieži vien atduras pret tukšiem laukiem, tukšu vēderu un tukšām kabatām.
Vīriešu skaistumkonkurss
Tomēr Nigēra nav tikai visaptverošas nabadzības un posta zeme, šeit notiek arī labas lietas. Piemēram, “Gerewol” festivāls, kas tiek svinēts vairākās Nigēras kaimiņvalstīs, bet lielākais notiek tieši Nigērā.
Pēc lietus sezonas šeit pulcējas lopkopji no vodabe cilts, tuaregi un citu grupu pārstāvji. Faktiski tas ir skaistumkonkurss, kurā poligāmās vodabe fula cilts vīrieši īpaši saģērbušies un izkrāsojušies tradicionālajos ornamentos, sastājas rindās, dejo un dzied, cenšoties pievērst neprecēto meiteņu uzmanību.
Par vīrieša skaistuma ideālu vodabe cilts uzskata slaidu augumu, baltas acis un zobus. Tāpēc šīs ceremonijas laikā vīrieši īpaši izpleš un pat izvalba acis un plati smaida, lai savas dotības nodemonstrētu, cik vien iespējams efektīgi.
Paralēli skaistumkonkursam notiek tirgošanās par līgavas pūru, arī citas atrakcijas, piemēram, kamieļu skriešanās sacensības. Svinības turpinās aptuveni nedēļu, un to norises laiks tiek turēts noslēpumā līdz pat pēdējam brīdim.
