Vajag laiku, lai saprastu un izlemtu, kā tomēr ratificēt Eiropas Savienības un Ukrainas sadarbības līgumu, ko balsotāju vairums referendumā ir noraidījuši – tā pavēstījusi Nīderlandes valdība. Premjerministrs Marks Rute, kurš pats Eiropas Savienības un Ukrainas sadarbību atbalsta, sacījis, ka līgumu tomēr būtu iespējams ratificēt, tam pievienojot papildu deklarāciju. Tā norādītu, ka šis līgums vien nepaver Ukrainai ceļu uz dalību Eiropas Savienībā.
Prasību vidū ir arī apliecināt, ka līgums neuzliks par pienākumu ES spēkiem sadarboties ar Ukrainas militārajām struktūrām, Eiropas pilsoņiem finansiāli atbalstīt Ukrainu un atvērt darba tirgu ukraiņu viesstrādniekiem.
Par šādu papildu deklarāciju Hāga cer panākt vienošanos gaidāmajā ES samitā, kas notiks decembrī.
Izdevums „The Wall Street Journal” norāda, ka vairākas no Nīderlandes prasībām nebūs grūti apmierināt, taču attiecībā uz Ukrainas dalību Eiropas Savienībā var raisīties karstas diskusijas, jo vairākas ES dalībvalstis vēlētos, lai līgums raida skaidru signālu Ukrainai, ka Eiropas Savienības durvis ir vaļā, ja vien valsts izpilda visas iestāšanās prasības. Arī Latvija ir to vidū, kas atbalsta Ukrainas ceļu uz ES.
Nīderlandes valdība nosūtījusi vēstuli parlamentam, lūdzot vēl sešas nedēļas laika, lai noformētu deklarāciju un arī saņemtu piekrišanu no visām pārējām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras savu vārdu jau ir paudušas un ir atteikušās atsākt sarunas par līguma pārskatīšanu.
Virkne līguma sadaļu, tostarp par sadarbību drošības un ārpolitikas jautājumos, tieslietās un cīņā pret terorismu, nevar stāties spēkā bez Nīderlandes piekrišanas.
Eiropas Komisija pagaidām diplomātiski norāda, ka Nīderlandes valdības centieni ir apsveicami. Vēl pirms dažām dienām Eiropas Komisijas pirmais viceprezidents un bijušais Nīderlandes ārlietu ministrs Franss Timmermanss vērsās pie tautiešiem nīderlandiešiem ar aicinājumu nebloķēt Eiropas attiecības ar Ukrainu.
Nīderlandes referenduma iznākums un lēmums likt šķērsli šobrīd Krievijas agresiju piedzīvojošajai Ukrainai tuvināties Eiropas Savienībai daudziem bija pārsteigums, jo pirms diviem gadiem visu valsti satrieca vēsts, ka virs separātistu kontrolētās Doņeckas nogāzta lidmašīna ar 298 cilvēkiem uz klāja, no tiem vairums bija Nīderlandes pilsoņi, kuri bija ceļā no Amsterdamas un Kualalumpuru Malaizijā. Vēlāk pašu nīderlandiešu izveidota starptautiska izmeklētāju komisija, kurā bija arī Ukrainas pārstāvis, secināja, ka raķete, kas notriekusi lidmašīnu, ir izšauta no Kremļa atbalstīto separātistu kontrolētas teritorijas.
Tomēr arī šis notikums nemainīja sabiedrības domas, ka Ukrainai vajadzētu būt tuvāk Eiropas Savienībai. Tiesa, daudzi eksperti norādīja, ka balsotāji referendumā lielākoties tomēr ir domājuši nevis par Ukrainas nākotni, bet kā paust savu neapmierinātību ar valdību gan migrācijas politikā, gan citos jautājumos.
Ukraina patlaban ir viena no sešām Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstīm. Pārējās ir Baltkrievija, Gruzija, Armēnija, Azerbaidžāna un Moldova. Visas ir bijušās PSRS teritorijas, kuras joprojām Krievija labprāt redzētu savā ietekmes zonā.
