Ukrainas un Krievijas attiecības Nīderlandei ir īpaši jūtīgs jautājums, tā kā pirms nepilniem diviem gadiem virs Austrumukrainas tika notriekta pasažieru lidmašīna ar 298 cilvēkiem uz klāja, no kuriem lielākā daļa bija Nīderlandes pilsoņi.
Pašas Nīderlandes veidotā ekspertu komisija konstatējusi, ka vainojami Kremļa atbalstītie separātisti. Taču Nīderlandes valdība nesteidzas ar secinājumiem, kā pavasarī varētu risināties Krievijas sankciju jautājums.
Eiropas Savienības ārpolitiskie jautājumi un tajā skaitā arī attiecības ar Krieviju tagad ir Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās Federikas Mogerīni rokās. To Amsterdamā, tiekoties ar žurnālistiem, norādīja Nīderlandes premjerministrs Marks Rute.
Nīderlandes politiķi nav dedzīgi paust savu attieksmi par to, kādai Briseles politikai šajos sešos mēnešos attiecībās ar Krieviju vajadzētu būt. Ārlietu ministrs Berts Kunderss sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka galvenais atskaites punkts ir Minskas vienošanās ieviešana dzīvē, lai izbeigtu Ukrainas konfliktu, kas arī noteiks, vai Eiropas Savienības un Krievijas attiecībās būs pozitīvas izmaiņas.
„Eiropas Savienībā esam vienojušies par sankcijām, saistot tās ar Minskas līguma izpildi, un šāda arī ir pašreizējā pozīcija. Neredzu, ka šeit kas varētu nekavējoši mainīties. Manuprāt, ar visiem pūliņiem ir jāvēršas divos virzienos – Minskas vienošanās prasību izpildē un kā mēs kā Eiropas Savienība varam šeit palīdzēt. Un, otrkārt, mums ir jāatbalsta Ukrainas ekonomiskās reformas.”
Nebūt ne tik sen Nīderlandes ārlietu ministrs Berts Kunderss Krievijas politiķiem veltīja visai asu kritiku, apsūdzot Kremli par "apjukuma sēšanu" saistībā ar "Malaysia Airlines" reisa MH17 lidmašīnas notriekšanu virs Austrumukrainas. Viņš norādīja, ka Krievija nepārtraukti kritizē gala ziņojumu par katastrofas izmeklēšanu.
"Man ir iespaids, ka Krievijas puse šobrīd ne īpaši interesējas par gala ziņojumu, bet drīzāk par to, kā sēt apjukumu" sacīja Kunderss.
Valdības opozīcijas Kristīgo demokrātu partijas līderis Sibrands van Haersma Buma norādīja, ka Nīderlandei pēc MH17 traģēdijas ir ļoti īpašas izjūtas, domājot par Ukrainas un Krievijas konfliktu, un sabiedrībai te ir ļoti svarīgi, lai vainīgie pēc iespējas drīz būtu saukti pie atbildības.
„Pret valsti, kas okupēja Krimu, līdzīgi ir rīkojusies Austrumeiropā, manuprāt, ir svarīgi attiekties šādi. Sankcijas, diemžēl ir nepieciešamas. Un par to tiešām ir ārkārtīgi žēl, jo mēs gribam labas attiecības, taču Krievijai ir jāievēro starptautisko attiecību standarti,” pauda Buma.
Arī Nīderlandi ir ietekmējuši Krievijas ieviestie aizliegumi, kas sekoja kā atbildes reakcija Eiropas Savienības solim. Sākotnēji cieta gan piena produktu ražotāji, gan arī puķkopji, jo Krievija noteica liegumu arī Nīderlandes ziedu importam. Roterdamā, kur atrodas Eiropas lielākā osta, gan apgalvo, ka Krievijas sankcijas šeit īpašus zaudējumus nenes un bizness turpina attīstīties. Nīderlande importē arī Krievijas gāzi, taču tās daudzums nav tik ievērojams, kā citās daudz atkarīgākajās Eiropas valstīs. Nīderlandei ir attīstīts enerģijas tirgus arī ar Norvēģiju.
