„Pirmkārt, mums ir ievērojami jāsamazina migrantu plūsma uz Eiropu. Šiem skaitļiem ir jāsamazinās ārkārtīgi būtiski. Otrkārt, valstīm godīgi savā starpā ir jāsadala bēgļu slogs. Treškārt, ir jābūt pārliecinātiem, ka visas dalībvalstis īsteno kvalitatīvu imigrantu uzņemšanu savās robežās. Šie trīs ir galvenie uzdevumi, bet pirmais ir pats svarīgākais, tik liela imigrantu plūsma vairs nevar turpināties,” norādīja Marks Rute.
Premjerministra plānus panākt, ka pusgada laikā Eiropā vairs neienāk neviens imigrants, jau tagad kritizē jauns politisks spēks ar nosaukumu „DENK”. Tas darbojas Nīderlandes parlamentā un pārstāv Nīderlandē dzīvojošo marokāņu otrās un trešās paaudzes cilvēku intereses, kuru senči savulaik ieradās strādāt Nīderlandes rūpnīcās.
„Mēs esam bagāta valsts, mums ir pietiekami daudz vietas, un cilvēki no Sīrijas vai citām Tuvo Austrumu valstīm un Ziemeļāfrikas bēg no kara. Viņi ir izsalkuši, basām kājām un bēg, lai glābtu savu un bērnu dzīvību. Un mazākais, ko mēs varam darīt, ir iedot viņiem ēdienu, apģērbu un gultas vietu,” saka politiskās grupas runas vīrs Remijs van Ārdens.
Nīderlandes uzdevums nebūs viegls arī tādēļ, ka Turcija, kas ir Sīrijas kaimiņiene, ir atslēgas valsts bēgļu konflikta risināšanā, taču vismaz pagaidām bēgļu plūsmas apturēšana ar Turcijas palīdzību notiek lēni. Vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) līderi vienojās Turcijai piešķirt trīs miljardus eiro, lai tā apturētu bēgļu plūsmu pa Balkānu ceļu uz Eiropu. Turcija šos līdzekļus varētu izmantot uzturēšanās centru veidošanai, lai cilvēkiem būtu iespējams palikt tuvāk dzimtenei, gan arī dažādām citām vajadzībām bēgļu pārbaudēm un tamlīdzīgi. Apmaiņā pret to Eiropas Savienība ir apsolījusi atjaunot sarunas par Turcijas iestāšanos Eiropas Savienībā.
Kritiku par Turcijas līdzšinējo ieguldījumu neslēpa arī bijušais Nīderlandes ārlietu ministrs, Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss: „Vispirms es ļoti ceru, ka Turcija ievieš dzīvē mūsu kopējo vienošanos. Es pats došos uz Turciju svētdien un pirmdien tikšos ar Turcijas varas iestādēm. Protams, ir jādara vairāk. Galvenais atskaites punkts ir cilvēku skaita samazināšanās pie Eiropas Savienības robežām. Ir skaidri redzams, ka pēdējās pāris nedēļās šis skaits nav mazinājies un joprojām bēgļu plūsma ir liela. Šajā ziņā vēl ir daudz darāmā.”
Līdz ar Turcijas solījumu pieskatīšanu Nīderlandes valdība gatavojas arī saspringtām sarunām ar dalībvalstīm par bēgļu sadalīšanu. Premjerministrs Marks Rute kā pirmās pieminēja arī Austrumeiropas valstis, ar kurām vajadzēs panākt kopīgu valodu.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienība ir vienojusies par obligātām kvotām 160 000 patvēruma meklētāju sadalē pa bloka dalībvalstīm, taču virkne valstu, un visasāk Čehija, Ungārija, Slovākija un Polija tam pretojas. Realitātē no Grieķijas un Itālijas, kuras līdz šim uzņēmušas visvairāk iebraucēju, uz citām Eiropas valstīm ir pārvietoti vien 300 patvēruma meklētāji.
