Nīderlandes parlaments nesen gandrīz pilnībā aizliedza rituālo dzīvnieku kaušanu

Nīderlandes parlaments nesen gandrīz pilnībā aizliedza tā saucamo rituālo dzīvnieku kaušanu, kuras laikā dzīvnieks netiek apdullināts. Rituālā kaušana turpmāk ir pieļaujama tikai, ja kautuve spēj pierādīt, ka dzīvnieks necieš lielākas sāpes kā gadījumos, kad tas tiek apdullināts. Arī Latvijā dzīvnieku kaušana bez apdullināšanas iepriekš bija aizliegta. Tomēr 2009. gada nogalē Saeima to atļāva.
*
Diskutējot par dzīvnieku kaušanu atbilstoši musulmaņu un ebreju tradīcijām gan Latvijā, gan Nīderlandē daudz tika runāts par dzīvnieku ciešanām. Rituālās kaušanas pretinieki norādīja, ka nogalinot dzīvnieku bez iepriekšējās apdullināšanas, tam tiek nodarītas krietni lielākas sāpes.
Stāsta Nīderlandes Dzīvnieku partijas locekle Karena Sutersa- -"Viņi paliek samaņā līdz pat piecām minūtēm, zaudē daudz asiņu un pat var aizrīties ar savām asinīm. Lai gan ir paredzēts, ka rīkle tiek pārgriezta ar vienu griezienu, pētījumi lieci, ka ar košera metodi vidēji ir nepieciešami trīsarpus griezieni, savukārt ar "halal" metodi - pieci griezieni".
Arī brīdī, kad vairāki iepriekšējās Saeimas deputāti 2010. gada martā mēģināja no jauna aizliegt dzīvnieku kaušanu bez apdullināšanas, Zaļo un Zemnieku Savienības deputāts Ingmārs Līdaka un vairāki citi izmantoja līdzīgus argumentus. Pie Saeimas tika rīkoti arī dzīvnieku aizstāvju protesti.
Kamēr Latvijā, apriežot tradicionālo kaušanu, par reliģisko brīvību tika runāts visai maz, Nīderlandē tas bija viens no būtiskākajiem diskusijas punktiem. Rituālās kaušanas aizstāvji norādīja, ka, aizliedzot kaut dzīvniekus atbilstoši viņu reliģiskām tradīcijām, tiek pārkāptas viņu tiesības uz reliģijas brīvību. Stāsta viens no Nīderlandes ebreju kopienas līderiem Ronnijs Aizenmanns- - "Viņi runā par tradicionālo kaušanu tā it kā tas būtu kaut kāds šamaņu rituāls. Bet mēs nenodarbojamies ar rituāliem. Mēs vienkārši praktizējam savu reliģiju. Tomēr reliģisko uzskatu paušana ne visai patīk mūsdienu Nīderlandes sabiedrībai".
Tomēr visvairāk Latvijā tika runāts par biznesu un ekonomiku. Tika vairākkārt uzsvērts, ka šāda biznesa niša Eiropā ir salīdzinoši brīva un krīzes laikā uzņēmējiem ir jāļauj pelnīt. Izskanēja pat apgalvojumi, ka musulmaņu tradīcijām atbilstošās gaļas eksports kļūs par Latvijas "Nokia" jeb vienu no konkurētspējīgākajiem produktiem. Bet vienīgā saimniecība, kas ieguldīja šādas kautuves izveidē, veda Saeimas deputātus iepazīties ar tās darbu.
Var secināt, ka Nīderlandē dzīvnieku ciešanas tika atzītas par pietiekami nozīmīgām, lai ierobežotu cilvēku reliģisko brīvību. Savukārt Latvijā virsroku guva nauda. Tādēļ sociālās saziņas tīklā "Twitter" no kāda sabiedrībā zināma cilvēka nesen izskanēja jautājums- "Interesanti, cik Latvijā par rituālās kaušanas atļaušanu tika samaksāts tā saucamajos "otkatos" (jeb kukuļos)?"