"Lielākā problēma bija tā, ka zelta pārklājums ir ļoti plāns – tikai viens mikrons. Ļoti maz materiāla," skaidroja nīderlandiešu pētnieks Garets Deiviss. "Tas bija piestiprināts pie pamatnes ar līmi, bet līmē bija krāsa. Un arī virspusē dažviet bija pārkrāsošanas pazīmes. Zelta folijas tīrīšana bija lielākais izaicinājums," atzina Deiviss.
Karieti 1898. gadā iedzīvotāji uzdāvināja karalienei Vilhelmīnai, un tai vajadzēja simbolizēt visu karalisti. Tajā izmantoti materiāli gan no Eiropas, gan no kolonijām.
Mūsdienās strīdi bija vienīgi par apzeltījuma izcelsmi, jo izgatavotāja rūpnīca vairs nepastāv, un pētnieki bija spiesti salīdzināt metāla ķīmisko sastāvu ar paraugiem no visas pasaules.
Tomēr pētījums nemazina strīdus par karieti, jo uz tās ir nosaukums "Tribute to the Colonies" (''Veltījums kolonijām'') un baltas sievietes attēls, kurai klanās tumšādaini cilvēki. To var uztvert kā atsauci uz verdzību, tāpēc karaļnams atteicies no vēsturiskā transporta līdzekļa izmantošanas un nodevis to muzejam.
Verdzība bija arī viens no jautājumiem, kuru apsprieda premjera Rites vizītes laikā Surinamā. Nīderlande pagaidām nav atvainojusies par šo tumšo vēstures posmu bijušās kolonijas iedzīvotājiem, bet tiek pieļauta iespēja, ka tas varētu notikt nākamgad, kad apritēs 150 gadi kopš verdzības atcelšanas.
