- Almeres ielās atrast atklātus Brīvības partijas atbalstītājus nenākas viegli
- Brīvības partija un Vilderss sola valsts deislamizāciju un izstāšanos no ES
- Eksperti norāda, ka Vilderss savā labā izmanto cilvēku nedrošības sajūtu
- Tradicionālo partiju politiķus aicina balstīties racionālā saprāta principos
- Sadrumstalotība sabiedrībā varētu rezultēties plašā un raibā koalīcijā parlamentā
Almere ir viena no jaunākajām pilsētām Nīderlandē. Tā ir uzbūvēta uz mākslīgi izveidota uzbēruma pēc Otrā pasaules kara. Pirms tam tur skalojās ūdens. To atspoguļo arī pilsētas nosaukums, ko var aptuveni tulkot kā “visur jūra”.
Almere atrodas vien nepilnas pusstundas braucienā no Amsterdamas, un to ir iecienījušas ģimenes, kas vēlas lielāku mājokli.
Atklātu atbalstu nepauž
“Tur jau atkal viens un tas pats. Tādēļ es vēl nezinu,” saka kāda sieviete gados, kuru Latvijas Radio satiek pie pārtikas veikala Almeres centrā. Tāpat kā aptuveni 40% potenciālo vēlētāju arī viņa vēl nav izlēmusi, par ko balsot 15.marta parlamenta vēlēšanās. Uz jautājumu, ko viņa domā par Gērtu Vildersu un viņa vadīto Brīvības partiju, sieviete atbild izvairīgi: “Viņš ir vienkārši populists... Manuprāt, Vilderss izmanto cilvēku neapmierinātības sajūtu.”
Līdzīgās domās ir arī kāds vīrietis ap 40 gadiem, ar kuru Latvijas Radio sarunājas, kamēr viņš pīpē cigareti uz ielas stūra: “Man patīk atsevišķas lietas, ko sola vairākas partijas. Bet tajā pašā laikā tur ir arī daudz kas cits, kas nepatīk. Tādēļ es vēl neesmu sapratis, par kuru no visām partijām balsot.”
Tostarp šis vīrietis atbalsta arī dažas no Vildersa idejām: “Nīderlandē tagad ir daudz dažādu problēmu ar darbu un daudzām citām lietām. Nauda tiek tērēta cilvēkiem, kuri nenāk no šejienes, kas tikai pielej eļļu ugunij. Tādēļ daudzi cilvēki gatavojas par viņu balsot vai vismaz saka, ka to darīs. Redzēsim, kāds būs iznākums. Es piekrītu dažām lietām, ko viņš saka, bet ne visam. Tādēļ es par viņu nebalsošu.”
Lai gan viņš nepiekrīt galvenajam Vildersa apgalvojumam, ka Nīderlandē ir pārāk daudz iebraucēju no musulmaņu valstīm, viņš atzīst, ka zināmas problēmas ar migrāciju pastāv: “Ir svarīgi, lai cilvēkiem, kuri šeit jau dzīvo, būtu pieejamas tās pašas iespējas kā iebraucējiem. Un tas ne vienmēr tā notiek. Piemēram, ja jūs gribētu te iegūt no valsts mājokli, tas būtu ļoti sarežģīti, jo iebraucēji tos saņem pirmie. Un tas padara šo situāciju par netaisnīgu. Tādēļ viņš arī ir tik populārs.”
Savs viedoklis ir arī kādam Kristīgo demokrātu partijas atbalstītājam, kurš pusdienas pārtraukumā ir izgājis uzelpot svaigu gaisu un uz soliņa pēta savu viedtālruni: “Manuprāt, te ir savijušās vairākas lietas kopā. No vienas puses, tās ir ekonomiskās krīzes sekas. Daudziem bija jāzaudē darbs, nodokļi tika paaugstināti. Es teiktu, ka tas ir radījis diezgan lielu neapmierinātības vilni. Un, protams, arī imigrācija. Par to bieži tiek runāts medijos, tādēļ cilvēki sāk satraukties, ka šeit ierodas pārāk daudz iebraucēju. Pastāv bažas, ka viņu [vietējo iedzīvotāju] vērtības tiek apdraudētas.”
Netālu no bērnu rotaļu laukuma Latvijas Radio satiek kādu sievieti. Viņa pieskata savu dažus gadus veco mazbērnu, kuram ļoti patīk slidināties lejā no slidkalniņa. Šī sieviete ir aktīva Darba partijas atbalstītāja un nedēļas nogalē gatavojas doties Almeres ielās, lai aģitētu balsot par šo sociāldemokrātisko partiju.
“Es parasti cilvēkiem stāstu, ka, piemēram, visi apkopēji, kas mazgā grīdas valsts iestādēs Hāgā un citur, līdz šim nāca no uzņēmumiem, kas sniedza ārpakalpojumus. Bet pirms aptuveni diviem gadiem viņus visus atkal oficiāli pieņēma valsts darbā. Es uzskatu, ka, ja šajā valdībā nebūtu bijis Darba partijas, tad no sociālās aizsardzības viedokļa situācija tagad būtu bijusi krietni nepatīkamāka.”
Vaicāta par Vildersa popularitātes iemesliem, sieviete atcērt, ka par šo politiķi nemaz tik daudzi vēlētāji nav gatavi balsot: “Tie ir tikai 10-12%.
Jā, no malas var likties, ka viņam ir vairāk atbalstītāju, jo visi apkārt runā par Vildersu. Bet nesen bija aptauja un tā parādīja, ka par Vildersu ir gatavi balsot vien 10-12%.”
Vildersa apgalvojumi, ka Nīderlandē ir pārāk daudz “marokāņu padibeņu”, nepatīk arī kādam jaunietim. Viņš neinteresējas par politiku un vēl nav izdomājis, vai vispār ies balsot. Bet par Brīvības partiju viņš noteikti nebalsošot: “Man tiešām riebjas Vilderss. Man nepatīk viņš kā cilvēks, man nepatīk, kā viņš runā par musulmaņiem, man nepatīk tas, ko viņš domā par islāmu. Man ir ļoti daudz musulmaņu draugu, un tādēļ man nepatīk, kā viņš par viņiem runā... Par Vildersu es nekad nebalsošu. To nu gan es skaidri zinu.”
Sola Nīderlandes deislamizāciju
Lielākā daļa priekšvēlēšanu manifesta ir veltīta tā dēvētajai Nīderlandes deislamizācijai.
Vilderss vēlas aizliegt Korānu, slēgt visas mošejas un islāma skolas, apturēt patvēruma meklētāju uzņemšanu, it sevišķi no islāma valstīm, un anulēt uzturēšanās atļaujas tiem musulmaņiem, kuri jau dzīvo Nīderlandē.
To Vilderss uzsvēra arī februārī sniegtajā intervijā Vācijas sabiedriskajai televīzijai: “Holandē visi labi zina, ka marokāņi atrodas visu slikto statistikas rādītāju augšgalā. Policija vismaz vienu reizi ir arestējusi 60% marokāņu jauniešu vecumā līdz 22 gadiem. Arī statistikā par noziegumiem uz ielas viņu ir 22 reizes vairāk, nekā vajadzētu būt. Ļoti daudzi ir arī atkarīgi no sociālajiem pabalstiem. Cilvēki to labi zina. Un mums patiešām ir problēmas ne jau ar visiem marokāņiem, bet gan ar zināmiem marokāņiem. Gluži tāpat kā visām citām grupām, kas balstās uz musulmaņu kultūru.”
Nesen tiesa atzina Vildersu par vainīgu rasu naida kurināšanā par viņa izteikumiem kādā priekšvēlēšanu sanāksmē. Toreiz viņš vaicāja klātesošajiem, vai viņi vēlas valstī vairāk vai mazāk marokāņu. Un sanākušie skandēja: “Mazāk! Mazāk!” Pats Vilderss šajos izteikumos nesaskata neko aizskarošu.
Tāpat Brīvības partija vēlas atjaunot robežkontroli un panākt Nīderlandes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eirozonas.
“Mums ir sliktākie nosacījumi. Mēs zaudējām savu nacionālo neatkarību un esam vieni no lielākajiem maksātājiem Eiropas Savienība budžetā. Un Eirozonā mēs tāpat kā Vācija maksājam visvairāk par valstīm, kurās nav pilnīgi nekādas ekonomiskās disciplīnas. Tādēļ es uzskatu, ka Eiropas Savienības pēdējās dienas jau ir sākušās, gluži kā tas bija ar Seno Romas impēriju,” saka Vilderss.
Izmanto cilvēku nedrošības sajūtu
Lai saprastu, kādēļ šādi saukļi gūst popularitāti salīdzinoši pārtikušajā Nīderlandē, Latvijas Radio vērsās pie dažiem ekspertiem.
Viens no tiem ir Arjens Sīgmans, Nīderlandes Kristīgo demokrātu partijas pētniecības institūta vecākais ekonomists: “Iespējams, ka runa nav tik daudz par to, ar ko cilvēki ir neapmierināti, bet gan par to, ka
Vildersam vienkārši ļoti labi padodas tas, ko viņš dara. Būt par populistu arī ir jāmāk.”
Atšķirībā no Francijas, kur par galēji labējo “Nacionālo fronti” un tās vadītāju Marinu Lepēnu mēdz vairāk balsot tajos reģionos, kur ir lielāks bezdarbs, Nīderlandē šāda kopsakarība nav vērojama, saka Sīgmans. Par Vilderu netiek balsots arī vietās ar lielu imigrantu skaitu. Drīzāk pretēji – viņa atbalstītāji dzīvo tur, kur iebraucēju ir maz. Un daudzi no šiem vēlētājiem jūt, ka viņu tradicionālās vērtības ir apdraudētas.
“Manuprāt, viņš ir viens no tiem populistiem, kuri mēģina izmantot tradicionālās vērtības, vaicājot, kurš tad ir īstais nīderlandietis. Un viņš pielieto visus iespējamos argumentus, lai panāktu savu, pat geju laulības. Tas skan nedaudz paradoksāli, jo tradicionālās vērtības parasti neietver sevī geju laulības, bet viņš tās izmanto, lai pateiktu, ka musulmaņi šādas vērtības neatbalsta, turpretī viņš vēloties, lai geju pāri varētu brīvi staigāt pa ielām rokās sadevušies. Viņš to piesauc sava labuma gūšanai. Lai gan zināms pamats sabiedrībā šādam noskaņojumam ir,” norāda Sīgmans.
Vērtību nozīmi uzsver arī Hildesheimas Universitātes politikas zinātnes profesore Marianne Kneiere, kura specializējas populistu kustībās: “Svarīgi ne tikai objektīvie krīzes rādītāji, bet arī uztvere, proti, tas, ko cilvēki jūt un uztver kā krīzi. Pilsoņiem krīze var izpausties kā nedrošības sajūta. Un man jāsaka, ka globalizācija ir radījusi vispārējo nedrošības tendenci. Cilvēki ir pazaudējuši savas saknes vai arī drīzāk viņi jūtas tā, it kā viņi būtu pazaudējuši saknes.”
Vēl viens iemesls, kādēļ vēlētāji varētu izvēlēties radikālās partijas, ir uzticības zudums esošajai politiskajai elitei. Citiem vārdiem sakot: dažiem vēlētājiem liekas, ka politiķi neko nedara, lai uzlabotu viņu dzīvi. Savukārt tādi populisti kā Vilderss, Lepēna vai Frauke Petrija, kura vada partiju “Alternatīva Vācijai”, spēj ļoti veiksmīgi izmantot vienkāršus un skaidrus vēstījumus, lai sasniegtu neapmierinātus vēlētājus.
Balstīties uz racionālu saprātu
Tomēr Kneiere neiesaka tradicionālo partiju politiķiem pārņemt šādu stilu: “Daudzi cilvēki ir zaudējuši ticību gan politiķiem, gan valsts pārvaldes iestādēm.
Un es nedomāju, ka politiķi var atgūt šo uzticību, ja viņi nekomunicēs ar iedzīvotājiem, balstoties uz racionālā saprāta principiem.”
Nīderlandes premjers Marks Rute tika plaši kritizēts par to, ka viņš šīs priekšvēlēšanu kampaņas laikā nācis klajā ar pamudinājumu imigrantiem vai nu “uzvesties normāli, vai nu doties mājās”. Šādi viņš ir gribējis mudināt iebraucējus pārņemt Nīderlandes sabiedrībā valdošās vērtības un tikumus. Tomēr šī frāze daudziem ir atgādinājusi vienkāršoto populistu retoriku, kas neesot premjera cienīga.
Tādēļ Darba partija un vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki ir nākuši klajā ar publisku pamudinājumu saliedēt sabiedrību un izbeigt radikālo viedokļu dominēšanu publiskajā telpā. Tam par godu pat tika sacerēta dziesma.
Tāpat jāsaka -
lai gan Vildersa popularitāte šobrīd ir salīdzinoši augsta, viņa partijas reitingi nesasniedz pat 20%.
Tādēļ bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs mudina pārlieku nedramatizēt situāciju. Pēc van Rompeja domām, nekāda Nīderlandes vai Francijas izstāšanās no Eiropas Savienības šobrīd nedraud: “Nav nekāda “Nexit” riska! Pilnīgi nekāda. Bet atsevišķās aprindās tiek runāts tā, it kā Nīderlande būtu uz sabrukuma robežas un tūlīt gatavotos izstāties no Eirozonas. Manuprāt, visi šie piesauktie “Frexit” un “Nexit” vienkārši nenotiks. Lasiet man no lūpam: tie ne-no-tiks!”
Raiba koalīcija?
Tomēr Nīderlandes politikā šobrīd ir vērojama arvien lielāka sadrumstalotība.
Eiropas Reformu centra pētnieks Rems Kortevegs paredz, ka parlamentā varētu iekļūt līdz pat 13 partijām. Tas ir vēl nebijis skaits.
Astoņām partijām varētu būt vairāk nekā desmit krēsli parlamentā.
Līdz ar to izveidot jaunu valdību varētu nebūt tik vienkārši. Darba partijai, kas kopā ar VVD veido līdzšinējo koalīciju, tiek prognozēta ievērojama sakāve. Tādēļ, lai saglabātu varu, Rutem varētu nākties meklēt jaunus sabiedrotos. Un koalīcija varētu būt visai plaša un raiba.
Tomēr viens ir skaidrs – ar Vildersu neviena no pārējām partijām nevēlas veidot koalīciju. Iespējams, arī viņš pats labprātāk gribētu palikt opozīcijā, jo citu valstu, piemēram, Somijas pieredze liecina, ka, nokļūstot pie varas, šādas radikālās partijas ir spiestas mīkstināt retoriku un tādēļ zaudē atbalstītājus.
Līdz ar to var piekrist van Rompejam un daudziem citiem, kuri saka, ka Vildersa nokļūšana pie varas šobrīd ir maz ticama pat tad, ja viņa partija iegūs vislielāko vietu skaitu parlamentā. Tādējādi tikpat maz ticama ir arī Nīderlandes izstāšanās no Eiropas Savienības vai Eirozonas. Iedzīvotāju aptaujas dati parāda, ka šādu soli atbalsta pavisam neliels nīderlandiešu skaits.
Un pat tādā pilsētā kā Almere ar diezgan lielu Brīvības partijas atbalstītāju īpatsvaru atrast tos, kuri būtu gatavi atklāti pateikt, ka atbalsta Vildersu, nemaz nav tik vienkārši.
