Par vēsturisku brīdi valsts vēsturē to nodēvēja galvenais aizlieguma iniciators – galēji labējais politiķis Gērts Vilderss.
“Tā patiešām ir vēsturiska diena. Ir pagājuši 14 gadi, līdz palāta pieņēma manu priekšlikumu. Diemžēl manā priekšlikumā tika lūgts pilnībā aizliegt šādu apģērbu, taču tas nenotika. Neraugoties uz to, tas ir vēsturisks solis,” paziņoja Vilderss.
No 1. augusta seju aizsedzošu apģērbu aizliegts nēsāt skolās, slimnīcās, valdības iestādēs, autobusos un vilcienos, kā arī citas publiskās vietās.
Drošības struktūru darbinieki tagad var pieprasīt, lai šādi tērptas sievietes atsedz seju. Ja viņas atteiksies to darīt, viņām var aizliegt iekļūt sabiedriskās ēkās vai piemērot līdz pat 150 eiro lielu soda naudu.
Tomēr eksperti un lēmuma kritiķi pieļauj iespēju, ka lēmumu būs grūti ieviest dzīvē.
Vairāku pilsētu vadītāji, slimnīcas un sabiedriskā transporta uzņēmumi un policija jau norādījusi, ka nepiemēros pretrunīgi vērtēto aizliegumu. Tomēr visi ir vienisprātis, ka aizliegums rāda tendences sabiedrībā, un pret tradicionālā musulmaņu sieviešu apģērba nēsāšanu vēršas arī vairākās citās Eiropas valstīs, tostarp Francijā.