Nakts komandantstunda, kas stājās spēkā no 23.janvāra, bija pirmā, kas Nīderlandē ieviesta kopš nacistu okupācijas Otrā pasaules kara laikā. Komandantstundas ieviešana izprovocēja valstī pēdējās desmitgadēs lielākās nekārtības.
Rite paziņoja, ka komandantstunda, kuru sākotnēji bija paredzēts atcelt 2.martā, paliks spēkā līdz 15.martam, un nākamnedēļ valdība lems, vai pagarināt komandantstundu vēl pēc 15.marta.
"Šobrīd mēs joprojām atrodamies neticami grūtā fāzē," žurnālistiem sacīja Rite, piebilstot, ka eksperti uzskata trešo koronavīrusa vilni par neizbēgamu.
Taču valdība plāno atvieglot vairākus citus ierobežojumus, kas noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu. Tostarp plānots ļaut atsākt darbu frizētavām un daļēji arī skolām.
Taču bāri, kafejnīcas un restorāni, kā arī veikali, kas nepārdod pirmās nepieciešamības preces, paliks slēgti.
KONTEKSTS:
Rites valdība janvārī atkāpās saistībā ar bērnu pabalstu skandālu, bet turpinās vadīt valsti līdz vēlēšanām, kas plānotas 17.martā.
Pirms vēlēšanām Rites administrācijas veikums cīņā a pandēmiju tiek vērtēts sevišķi rūpīgi.
Komandantstundas ieviešanai janvāra beigās sekoja nekārtības, kuru laikā tika aizturēti vairāk nekā 400 cilvēki.
Jautājums par komandantstundu nonāca arī tiesā, kas pagājušajā nedēļā nolēma, ka valdībai komandantstunda ir jāatceļ. Tiesa norādīja, ka komandantstundas ieviešana nebija īpaši steidzama, kas ir nosacījums ārkārtas likumu ieviešanai, apejot parlamentu. Tiesnesis sacīja, ka fakts, ka komandantstunda tika apspriesta pirms ieviešanas, nozīmēja, ka valdībai bija pietiekami daudz laika, lai izietu visu procesu.
Taču tiesas rīkojuma izpilde tika atlikta līdz apelācijas izskatīšanai, un jauns spriedums ir gaidāms šīs nedēļas beigās.
