Amsterdamā un Roterdamā, kur tika izdemolēti un izlaupīti veikali, gandrīz 200 cilvēku tikuši arestēti. Citās pilsētās, kur dedzinātas automašīnas, kā arī policisti apmētāti ar akmeņiem, aizturēti desmitiem cilvēku. Dažviet varasiestādes tagad devušas policijai plašākas pilnvaras rīkoties, ņemot vērā ārkārtējo situāciju.
Amatpersonas apgalvo, ka nemiernieki izmanto sociālos tīklus, lai norunātu pulcēšanās vietas, un ka viņu vidū ir daudz pusaudžu.
Nīderlandes valdība ir nosodījusi vardarbību un paziņojusi, ka grautiņi nepiespiedīs atcelt komandantstundu. Valsts finanšu ministrs Vopke Hūkstra grautiņu dalībniekus nosauca par padibenēm:
“Mums ir jādara viss iespējamais, lai piespiestu padibenes, kas trako ielās, atmaksāt nodarītos zaudējumus līdz pēdējam centam.
Pašreizējā kārtība nosaka, ka gadījumā, ja trīs personas kaut ko sabojā, bet noķer tikai vienu, tad no viņa var pieprasīt zaudējumu atmaksu pilnā apmērā. Bet šoreiz ir nodarīti daudz plašāki zaudējumi. Apskatieties uz postažu ielās, uz iznīcinātajām policijas automašīnām. Tāpēc grautiņu dalībniekiem ir jāpiestāda pilns rēķins par zaudējumiem. Nedrīkst kapitulēt cilvēkiem, kuri dauza veikalu logus.”
Nīderlandē, kur Covid-19 prasījis vairāk nekā 13 500 cilvēku dzīvību, stingri pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi ir spēkā vismaz līdz 9. februārim.
KONTEKSTS:
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) 2019. gada nogalē. PVO 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, kas ļāva atcelt virkni stingro ierobežojumu. Tomēr 2020. gada septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu.
