Malaizijas aviokompānijas reisa no Amsterdamas uz Kualalumpuru lidmašīna „Boeing 777” sadalījās, atrodoties lidojumā. Domājams, iemesls bija konstrukcijas bojājumi, ko izraisīja liels daudzums objektu, kas lidmašīnas korpusā ietriecās no ārpuses. Pie šādiem secinājumiem nonākuši Nīderlandes izmeklētāji, publicējot pirmo, sākotnējo ziņojumu.
Kaut gan secinājumi nav pārsteidzoši, ar tādiem tika nākts klajā jau iepriekš, ziņojums ir nozīmīgs, jo tas ir pirmais izmeklētāju oficiālais ziņojums. Tas balstīts uz lidmašīnas melno kastu datiem, satelītattēliem un katastrofas vietas apsekošanu, cik nu tas bija iespējams militārā konflikta apstākļos.
Izmeklētāji norāda, ka pilota balsu ieraksti un citi dati liecina, ka lidojums noritējis normāli līdz pulksten 16:20 pēc vietējā laika, kad tas „pēkšņi aprāvās.” Pat lidmašīna bija labā tehniskā stāvokli, bet apkalpe - kvalificēta un pieredzējusi.
„Pieejamie attēli liecina, ka vraka atlūzas tika pārrautas vairākās vietās. Lidmašīnas korpusam un pilotu kabīnei nodarītie bojājumi atbilst bojājumiem, kādi būtu gaidāmi no daudziem augstas enerģijas objektiem, kas trāpījuši lidaparātam. Tas arī, visticamāk, radīja strukturālos bojājumus lidmašīnai un arī varētu izskaidrot straujo datu reģistrēšanas pārrāvumu – vienlaicīgu kontakta zaudēšanu ar gaisa telpas dispečeriem un lidaparāta pazušanu no radaru ekrāniem,” sacīja Nīderlandes Drošības pārvaldes priekšsēdētājs Tjibe Jaustra.
Publicētajā Nīderlandes ekspertu ziņojumā gan nebija informācijas par to, kurš varētu būt vainots lidmašīnas notriekšanā. Tomēr tas varētu mainīties, jo saistībā ar lidmašīnas notriekšanu pašlaik līdztekus notiek atsevišķa krimināllietas izmeklēšana Hāgā.
Nīderlandes izmeklētāji norāda, ka līdz šim nav izdevies veikt detalizētu atlūzu izpēti, bet par liela daudzuma priekšmetu ietriekšanos korpusā liecina pieejamās fotogrāfijas. Būs nepieciešams turpināt izmeklēšanu, lai vairāk noskaidrotu, kas tieši izraisīja katastrofu un kā lidmašīnā sadalījās. Izmeklētāji norādīja, ka mērķis ir publicēt gala ziņojumu gada laikā pēc katastrofas, tas ir, līdz nākamā gada jūlijam.
Kā bija gaidāms, izmeklētāji sniedza tikai izklāstu par pieejamiem faktiem, bet par to, kurš vainojams, pārskatā nerunāja. Ukrainas valdība un rietumvalstis norāda, ka tām ir pierādījumi, ka lidmašīnu, kurā atradās 298 pasažieri, notrieca prokremliskie kaujinieki ar zenītraķešu sistēmu "Buk", kurus piegādājusi Krievija. Maskava noliedz, ka separātistiem būtu piegādājusi raķetes un ieročus.
Bet Melnajā jūrā pirmdien sākās ikgadējās Ukrainas un NATO jūras spēku mācības „Sea Breeze”. Tās ik gadu notikušās kopš 1997.gada, un iepriekš tika organizētas arī Krimā, kur bāzējas Krievijas Melnās jūras flote.
Jau izcēlušās nesaskaņas ar Krieviju. Kanādas aizsardzības ministrs Robs Nikolsons pirmdien paziņoja, ka Krievijas militārā lidmašīna ļoti tuvu palidojusi garām mācībās iesaistītajam kanādiešu jūras spēku kuģim „Toronto”. Tuvumā bijuši divi krievu lidaparāti - iznīcinātājs Su-24 un transporta lidmašīna An-26. Saskaņā ar avotiem aizsardzības ministrijā, viens no tiem lidojis vien 300 metru augstumā, aptuveni 500 metru attālumā no kuģa.
Kanādas aizsardzības ministrs atzina, ka Krievijas lidmašīna „nekādā veidā neradīja draudus,” tomēr uzsvēra, ka šāda rīcība ir „nevajadzīgi provokatīva un draud saasināt spriedzi [reģionā] vēl vairāk.”
Maskava nekavējoties reaģēja uz Kanādas sūdzību. Aizsardzības ministrijas pārstāvis ģenerālmarjos Igors Konašenkovs Krievijas ziņu aģentūrām paziņoja, ka lidmašīnas tiešām atradās šajā rajonā, bet kuģiem netuvojās.
Mācībām, kurās piedalās vairāki Ukrainas un NATO kuģi, paredzēts noslēgties trešdien. Kijeva norādījusi, ka mācību mērķis ir nodrošināt spēju izveidot un noturēt drošu kuģošanas zonu krīzes reģionā. Paredzēts, ka jau šosestdien Ukrainas rietumos sāksies vēl vienas - divu nedēļu militārās mācības "Rapid Trident", kurās piedalīsies Ukrainas un NATO, tostarp, ASV spēki.
