Pusdiena

LR korespondente Madara Fridrihsone par "ABLV Bank"

Pusdiena

Uzstāj uz 30 dienu pamieru bombardētajā Damaskas pievārtē

Nīderlande grasās atzīt armēņu genocīdu un riskē atkal saniknot Turciju

Nīderlande grasās atzīt armēņu genocīdu un riskē atkal saniknot Turciju

Nīderlandes parlaments ceturtdien, 22. februārī, grasās atzīt armēņu genocīdu. Gaidāmais solis jau izraisījis Turcijas kritiku, kas asi noraida vārda „genocīds” izmantošanu. Abu valstu starpā jau tagad valda diplomātiskā krīze, un paredzams, ka attiecības saasināsies vēl vairāk. Turcija noraida apsūdzības par genocīdu pret armēņiem Pirmā pasaules kara laikā, kad, saskaņā ar Erevānas teikto, bojā gāja pusotrs miljons armēņu. Armēņu masveida slepkavošanu Osmaņu impērijā par genocīdu atzinušas vairāk nekā 20 valstis.

Nīderlandes parlaments ceturtdien grasās apstiprināt priekšlikumu, lai 1915. gadā Osmaņu impērijā notikušo armēņu masu slepkavošanu atzītu par genocīdu. Nīderlandē valdošā četru partiju koalīcija vienojusies par atbalstu kopumā diviem priekšlikumiem, ko apstiprināšanai parlamenta apakšpalātā rosinājusi koalīcijā esošā konservatīvā partija Kristīgā savienība.

Pirmais priekšlikums paredz, ka Nīderlandes parlaments armēņu slepkavošanu atzīst par genocīdu. Otrs aicinās valdību uz Armēnijas galvaspilsētu Erevānu 24. aprīlī, kad armēņi katru gadu piemin genocīdu, sūtīt Nīderlandes pārstāvi, bet pēc tam pārstāvi sūtīt ik pēc pieciem gadiem.

Līdz šīm vairāk nekā 20 valstu parlamenti apstiprinājuši likumus vai rezolūcijas, kas atzīst armēņu masu slepkavības kā genocīdu. Starp tām ir arī vairākas Eiropas Savienības valstis, tostarp Vācija un Francija.

Par šādiem lēmumiem gandarījumu allaž paudusi Armēnija, bet vienlaikus tie izraisījuši asus Turcijas protestus. Arī šoreiz.

Tas, ka Nīderlandes valdošās koalīcijas partijas ir vienojušās par atbalstu armēņu genocīda priekšlikumam, tapa zināms pagājušajā nedēļā. Jau aizvadītajā nedēļas nogalē Turcija izsauca Nīderlandes vēstniecības Ankarā vadītāju, lai paustu savu protestu un nepatiku par Eiropas valstīs plāniem.

Ja Nīderlandes parlaments priekšlikumus balsojumā apstiprinās, gaidāma tālāka Turcijas reakcija, un

paredzams, ka jau tā saspringtās abu valstu attiecības un diplomātiskā krīze saasināsies vēl vairāk.

Nīderlandes un Turcijas attiecības strauji pasliktinājās pirms gada, kad Nīderlande liedza diviem Turcijas ministriem apmeklēt mītiņus un uzrunāt turku diasporu Roterdamā neilgi pirms Nīderlandes parlamenta vēlēšanām pērn martā. Attiecības jūtami uzlabot joprojām nav izdevies. Nīderlande februāra sākumā paziņoja, ka atsauc savu vēstnieku no Ankaras un atteiks arī Turcijas vēstnieka apstiprināšanu.

Armēnija cenšas panākt starptautisku atzīšanu, ka Pirmā pasaules kara laikā notikušās armēņu masu slepkavības tolaik vēl Osmaņu impērijā bija genocīds. Saskaņā ar armēņu vēsturnieku aplēsēm tolaik tika nogalināts pusotrs miljons armēņu. Turcija – Osmaņu impērijas pēctece – noraida, ka armēņi tika nogalināti sistemātiski, un kategoriski iebilst pret vārda „genocīds” izmantošanu. Ankara arī apšauba armēņu upuru skaitu, pieturoties pie uzskata, ka tas bija trīsreiz mazāks – aptuveni pusmiljons -, kā arī norāda, ka kara gados bojā gāja arī daudz turku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti